ceturtdiena, 2012. gada 29. novembris

Man nav daudz laika lūgties




... man nav daudz laika lūgšanai. Tur ir tik ļoti daudz invalīdu ar ļoti nopietnām problēmām. Viņi nevar runāt, viņi nevar staigāt, un vienīgā lieta, ko viņi vēlas, ir, lai viņus apskauj. Ikviens ir priecīgs, kad es atnāku, lai uz stundu kādu aizvietotu. Es šo stundu auklēšu savās rokās Ādamu, pabarošu viņu. Dievs man dod Ādamu, lai es apstātos. Man nav laika, lai sēdētu baznīcā un meditētu, bet Ādams ir šeit.

Tā grāmatā "Mīļotie" saka Henrijs Nouvens par savu pieredzi Šķirsta (L'Arche) kopienā, kur cilvēki ar attīstības traucējumiem dzīvo kopā ar saviem palīgiem un kuras dibināja Žans Vanjē. 

Par grāmatas iegādi interesēties KDI.  

ceturtdiena, 2012. gada 22. novembris

Runāt ar cilvēku, kas aizmirsis vārdus



Saruna ar Henriju Nouvenu pārsteidz ar paradoksiem: 
"... ir tāds neliels daoistu pastāsts, Džuandzi izteikums: „Zivju slazda mērķis ir noķert zivis; kad zivis ir noķertas, tad slazds tiek aizmirsts. Trušu lamatu mērķis ir ķert trušus; kad truši ir noķerti, tad lamatas tiek aizmirstas. Vārda mērķis ir izteikt idejas; kad idejas ir saprastas, tad vārdi tiek aizmirsti. Kur es varu atrast cilvēku, kas būtu aizmirsis vārdus? Es ar viņu vēlētos runāt.” 

Par jauno grāmatu interesēties KDI


trešdiena, 2012. gada 21. novembris

Mīļotie. Sarunājoties ar Henriju Nouvenu



"... man nav daudz laika lūgšanai. Tur ir tik ļoti daudz invalīdu ar ļoti nopietnām problēmām. Viņi nevar runāt, viņi nevar staigāt, un vienīgā lieta, ko viņi vēlas, ir, lai viņus apskauj. Ikviens ir priecīgs, kad es atnāku, lai uz stundu kādu aizvietotu. Es šo stundu auklēšu savās rokās Ādamu, pabarošu viņu. Dievs man dod Ādamu, lai es apstātos. Man nav laika, lai sēdētu baznīcā un meditētu, bet Ādams ir šeit."

Henrijs Nouvens (1932-1996) ir starptautiski pazīstams, holandiešu izcelsmes priesteris, teologs un grāmatu autors, kas sarakstījis vairāk nekā četrdesmit grāmatu par garīgo dzīvi. Tās ir tulkotas vairāk nekā divdesmit divās valodās.

Šī grāmata ir Filipa Roderika sarunas pieraksts, kas notikusi 1992. gadā Anglijā. Grāmata vieglā sarunas formā aplūko jautājumus, kas svarīgi katra cilvēka dzīvē. Ko darīt ar vienatni, lai tā nekļūtu par ciešanas nesošu vientulību, bet par vienatnību, kas kļūst par dzīvības avotu? Šajā sarunā tiek aplūkoti arī tādi jautājumi kā - pārāk maz vai pārāk daudz laika, klusēšanas nozīme, aicinājuma atrašana un lūgšana.

Grāmata ir adresēta ikvienam cilvēkam, kuru interesē garīgā dzīve, un kā Henrijs Nouvens saka: „... es mīlu cilvēkus, es ļoti mīlu cilvēkus, neskatoties, vai viņi tic vai netic Dievam.” 

Grāmatas izdevējs - Kristīgās dzīves institūts (KDI). Par grāmatas iegādi interesēties KDI.  Tā varētu būt laba dāvana sev un draugiem.