pirmdiena, 2012. gada 7. maijs

Kāpēc pieaug interese par garīgo pavadību?


Garīgās (pa)vadības (jeb līdzgaitniecības; spiritual direction) kalpošanai kristietībā ir senas saknes. Gadsimtiem ilgi garīgā pavadība bija pieejama klosteros un priesteru mācību iestādēs (garīgajos semināros), kur to varēja saņemt klērs un reliģisko ordeņu locekļi (klostermāsas un brāļi). Tomēr 20.gs. vidū garīgā pavadība kļūst arvien pieejamāka arī parastiem ļaudīm - gan kristiešiem, gan arī pārējiem, kuri vēlas labāk iepazīt savas attiecības ar dievišķo.

Vakar, 6.maijā, The Boston Globe ir publicēts raksts, kurā stāstīts, ka garīgās pavadības kalpošana ir jo strauji augusi īpaši pēdējās divās desmitgadēs. To apliecina organizācijas Spiritual Directors International (Starptautiskā garīgo vadītāju organizācija) biedru skaits, kas audzis no 400 deviņdesmito gadu sākumā līdz vairāk kā 6000 šodien. Masačūsetas apkaimē vien ir vairāk kā 250 garīgo līdzgaitnieku.

Garīgo pavadību meklē cilvēki, kas ir uzticīgai savai ticības tradīcijai. Tomēr bieži vien priesteriem draudzē nav pietiekoši daudz laika šādām sarunām vai arī viņiem nav atbilstošas izglītības, sagatavotības un prasmju, lai kompetenti uzklausītu cilvēku. To meklē cilvēki, kuru šī brīža garīgā pieredze atšķiras no tās, ko iepazinuši savu vecāku konfesijā. To meklē cilvēki, kas piedzīvo garīgu atmodu un neatrod nevienu citu, ar ko pārrunāt šo jauno pieredzi. Pieaug arī to cilvēku skaits, kas nepieder pie kādas reliģiskās konfesijas, bet meklē sev garīgo vadītāju.

Daži garīgie vadītāji sniedz garīgo pavadību par brīvu, bet vairumā gadījumu tiek noteikta maksa - no 30-75 USD par stundu garu tikšanos.  

Garīgais vadītājs Viljams Berijs, SJ, savā astoņdesmit viena gada vecumā joprojām ik dienas tiekas ar astoņiem cilvēkiem. Viņš stāsta, ka viņi vienkārši runā par to, kas notiek, kad cilvēks apzinās Dieva klātbūtni savā dzīvē, un kāds ir nākamais solis, uz ko šīs attiecības ar Dievu mudina turpmāk.  

No raksta ir noprotams, ka, iespējams, garīgā pavadība kompensē kaut ko tādu, kas agrāk bija pieejams kādā citā neformālā veidā, piemēram, laiks, kas tika pavadīts kopā ar kādu radinieku. Mūsdienās cilvēki ir ļoti izslāpuši pēc laika klusumā, lai pārdomātu savu dzīvi.  

Pieaugošā interese par garīgo pavadību, kā minēts rakstā, norāda uz to, kā mūsdienās pietrūkst institucionālajā reliģijā. Daudzas reliģiskās tradīcijas ir šķirtas no ikdienas dzīves. Cilvēki no šīs nošķirtības ir noguruši, cilvēki ir izslāpuši pēc Dieva, kuru var piedzīvot, kas ir tuvs un kas var viņus transformēt un mainīt viņu dzīves.    


Saite uz rakstu The Boston Globe

Vēl varētu būt interesanti:
Garīgā pavadība
Garīgums - teoloģija praksē
Dzīvot garīgi ikdienā, ne tikai svētdienā. Vai tas ir iespējams? 
Garīgā vadība Romas-katoļu tradīcijā