Jēzus - mūsdienās?

Radikālas brīvības garīgums.
Apgādā Zvaigzne ABC nesen ir iznākusi no angļu valodas tulkota Alberta Nolena (Albert Nolan) grāmata „Jēzus vērtības mūsdienās. Radikālas brīvības garīgums.” 

Alberts Nolens (dz. 1934) ir Romas katoļu Baznīcas priesteris, dominikāņu ordeņa loceklis (trīs reizes bijis Dienvidāfrikas dominikāņu vikariāta ģenerālvikārs). Grāmatas autors par savu nozīmīgo ieguldījumu teoloģijā ir saņēmis goda titulu Master of Sacred Theology (Sacrae Theologiae Magister), kas ir pielīdzināms goda doktora grādam, ko piešķir tikai Dominikāņu kā sprediķotāju ordeņa visizcilākajiem un starptautiski atzītiem teologiem.

Iepazīstoties ar grāmatu, uzmanību piesaistīja, ka apgāds Zvaigzne ABC reklāmas nolūkos, lai veicinātu šī Romas katoļu Baznīcas priestera grāmatas noietu, izmanto Latvijā pazīstama Evaņģēliski luteriskās Baznīcas teoloģijas doktora vārdu. Jāatzīst, visai savādi, ka grāmata ir palaista tautā bez kādām atsaucēm no katoļu autoritātēm Latvijā. Līdz šim apgāds Zvaigzne ABC katoļu autoru grāmatu latviešu izdevumiem bija nodrošinājis vai nu kāda katoļu priestera priekšvārdu (piemēram, K. Knoca grāmatai par seksu), vai pat arhibīskapa Jāņa kardināla Pujata Imprimatur (H. Eskrivas grāmatai). Nav pieaicināti, nav atsaukušies vai arī atteikušies? Vai iemesls varētu būt vēl neiezīmētās jaunās politkorektuma robežas, apstākļos, kad ir nomainījusies vietējās Baznīcas virsvadība un iezīmējušās jaunas nostādnes?

Te nu paliek atklāts jautājums – kāda ir vietējo katoļu Baznīcas autoritāšu nostāja attiecībā uz šo grāmatu? Skatoties uz šo situāciju, iespējami trīs pamata scenāriji.

Viens iespējamais variants – ignorēšana, t.i., katoļu Baznīcas autoritātes neliekas ne zinis. Ne mazums grāmatu tiek izdots un vai tad par katru būtu jāizsakās. Klusums it kā šāda grāmata nemaz nebūtu iznākusi. Ja nerunā, tātad – nav un viss ir kārtībā. Par grāmatu runā. Dažādos interneta vietnē esošos forumos, kur pulcējas katoļi, šī grāmata tiek apspriesta pat no diametrāli pretējām pozīcijām. Un savā ziņā tas ir labi, ka pateicoties demokrātiskajam internetam, notiek domu apmaiņa katoļu aprindās.

Otrs iespējamais variants – negatīvs vērtējums, kritika vai noliegums, ietverot tomēr pieļāvumu, ka dažas nostādnes un atziņas, ko pauž A.Nolens savā grāmatā, būtu arī pieņemamas. Ja palasa jauniznākušo grāmatu, tad, protams, te var atrast vairākkārtējas atsauces uz nekanonisko Toma evaņģēliju, ir pieminēts atbrīvošanas teoloģijas paudēja Gustavo Gutjeresa vārds, diskutablā enegrammas tipoloģija u.c. Cilvēki, kas labāk pārzina Baznīcā notiekošos procesus un teoloģiskos diskursus, šajā darbā varētu pat saskatīt dažas ideju paralēles ar bijušo dominikāņu priesteri un teologu Mateju Foksu. Iespējams, ka šīs lietas un līdzīgas lietas ir arī atturējuši katoļu autoritātes izteikties, ja nu gadījumā apgāds Zvaigzne ABC ir kādu uzrunājis.

Trešais iespējamais variants – pozitīvs vērtējums, atbalsts grāmatai. Pat tad, ja tiktu izteiktas dažas piezīmes, tā būtu zaļā gaisma – lasiet grāmatu, audziet garīgi, kļūstiet brīvāki un esiet labāki katoļi, kristieši, labas gribas cilvēki, pilsoņi. Droši vien daži uzgavilētu, bet daži ieļaunotos, nesaprastu un visu „žulti”, kas tagad interneta forumos tiek veltīta grāmatas autoram, pārnestu uz tiem, kas izteikušies par to pozitīvi.

Un tomēr, manuprāt, ir iespējams arī ceturtais veids, kā reaģēt. Dot brīvību tāpat kā Dievs dod un respektē cilvēka brīvību. Katoļiem aizliegto grāmatu saraksts oficiāli tika atcelts jau 1966. gada 14. jūnijā. Lasiet, domājiet, apspriediet, piemērojiet to savai dzīvei, kas der, to paturiet, kas neder – atmetiet.   

Par ko tad galu galā ir grāmata?

A. Nolens savā grāmatā vispirms runā par mūsu laika zīmēm, citiem vārdiem – apraksta mūsu laikmeta situāciju un visai trāpīgi identificē problēmas. Tad grāmatas otro daļu velta Jēzus garīgumam, kur tiek parādīts, kādā veidā Jēzus kā personība atšķīrās un kāds bija viņa radikāli jaunais skatījums, uzstādījums. Jēzus mācība nepiedāvā uzlabojumus (pat ja mēs tos sauktu par strukturālām reformām) - ielāpus vecām drēbēm, bet gan pilnībā maina jūdu un kristiešu pasauli - sava laika vērtības apgriežot ar kājām gaisā, tādējādi ar to aicinot uz dziļu garīgu pārveidi. Var teikt, ka grāmatas otrā daļa raksturo tāda cilvēka kvalitātes, kurš var ienest izmaiņas pasaulē un tādējādi mainīt pasauli.

Beidzot trešajā daļā autors pievēršas jautājumam, kas cilvēkiem praktiski būtu jāveic, lai notiktu atdzimšana, dziedināšana. A. Nolens te runā par attiecību veidošana ar Dievu līdz pat vienotībai ar Dievu. Daži atsevišķi aspekti šajā attiecību veidošanā, par kuriem plašāk vēsta grāmata, ir – vispirms klusums un vienatne, sirds pateicība, saglabājot spēju brīnīties, atlaižot to, kam esam pieķērušies.

Tātad, ja mēs sekojam A. Nolena iezīmētajam ceļam, tad cilvēkiem būtu jāsāk ar attiecību veidošanu ar Dievu. No attiecībām ar Dievu pieaug brīvība un no tā izaug tas, ko A. Nolens sauc par radikālas brīvības garīgumu. Mūsdienu kontekstā tas nozīmētu mūsu laika sabiedrībā esošo vērtību hierarhiju apgriezt ar kājām gaisā un vadīties pēc vērtībām, kas ir vērtīgs no Dieva skatupunkta, līdzdarboties Dievam pasaules radīšanas procesā, kas joprojām turpinās. Grāmatas autors min arī virkni personību, kurām ir piemitis šāds radikālas brīvības garīgums.

Piemēram, Salvadoras arhibīskaps Romero (1917-1980) bija viens no šādiem cilvēkiem, kura pravietiskā balss kritizēja militāro diktatūru, viņa pa radio raidītās svētrunas radīja lielu ietekmi tautā. Viņa darbība bija tik bīstama valdošajai militārajai diktatūrai, ka viņš dievkalpojuma laikā tika nošauts. Viņa bēres pulcināja vairāk kā 50 tūkstošus cilvēku un prasīja arī upurus. Par viņu zināja visnabadzīgākajās laukstrādnieku ģimenēs, kuras mita visattālākajās kalnu būdiņās un kurās atradās arī bildīte ar arhibīskapu Romero.

Atbilstoši vispārpieņemtam sabiedrības skatupunktam gan arhibīskaps Romero, gan arī Jēzus bija zaudētāji – viņi gāja bojā. Tomēr tieši te parādās dziļš un sāpīgs paradokss – ar gatavību iet pat nāvē, tiek apliecināta dzīvība. (107. lpp.) Caur to notiek atdzimšana, garīga atdzimšana. Sociāli politiskā situācija Salvadorā stabilizējās tikai daudzus gadus vēlāk, tomēr joprojām, trīsdesmit gadus pēc viņa nāves, var teikt - „¡Romero vive!” – Romero ir dzīvs, viņa gars turpina dzīvot savā tautā.

Cilvēki, kuru prioritāte būs personiskas autentiskas attiecības ar Dievu, spēs ienest tādas pārmaiņas sabiedrībā, šaurākā vai plašākā mērogā, īsākā vai ilgākā laika posmā, kas vedīs uz sabiedrības garīgo atdzimšanu. Tieši ar katra cilvēka personiskām izmaiņām var sākties garīga atdzimšana.

Ir prieks, ka apgāds Zvaigzne ABC ir izdevis pasaulē atzīta katoļu teologa grāmatu. Uzreiz gan jāsaka, ka darbu pie grāmatas izdevuma latviešu valodā varētu vēlēties kvalitatīvāku. Jābrīnās -  no kurienes ir nākusi latviski atveidotā - Sole, kas oriģinālā ir Dorothee Sölle, slavena 20.gs protestantu vācu teoloģe, kas dzīvojusi un lasījusi lekcijas arī ASV, daudzu grāmatu autore. Labi jau, ka vismaz iekavās ir ielikti īpašvārdi oriģinālrakstībā, citādi varētu tikai minēt, kas ar to ir domāts. 

Tāpat, var jau būt, ka mums te, Latvijā, ir vienalga, kurā brīdī nošāva Salvadoras arhibīskapu Romero. Redaktores piezīmē teikts, ka sprediķa laikā. Nekļūdīgi būtu bijis teikt – Sv. Mises (jeb dievkalpojuma) laikā, jo sprediķis ir tikai viena daļa no Mises, kurā arhibīskapu vēl nenošāva. Cik zināms no dievkalpojuma translācijas ieraksta, tad viņu nogalināja konsekrācijas laikā, kas ir pavisam cita Mises daļa. Varētu diskutēt arī par teologa Karla Rānera slavenā teiciena latviskošanu, kas minēts šajā grāmatā, un vēl citām lietām.

Protams, šādos garīga rakstura tulkotos darbos vienmēr ir un būs kādas nianses vai pat būtiskākas lietas, ko vislabāk var uztvert un visprecīzāk nodot lasītājam tikai attiecīgās konfesijas pārstāvis, kas ieguvis teoloģisku vai reliģisku izglītību. Tomēr neskatoties uz šiem trūkumiem, grāmatas parādīšanās latviešu valodā ir pozitīva mūsu laiku zīme. Tā ļaus plašākai publikai, īpaši katoļiem, latviski lasīt par tām lietām, kas citviet pasaulē jau kādu laiku ir nozīmīgas garīguma kontekstā un cilvēka iekšējo brīvību veicinošas.