Tagad, kad ir sācies Adventa laiks, gaidīšanas laiks, ir laiks, kad izvēlos apzināti norimt. Pasaulīgais laiks tikai uzņem apgriezienus, bet es ieeju savā laikā un mēģinu saklausīt tos dziļākos ritmus, kas ir manī un kas mani vieno ar to esību, kas ir visa pamatas, alfa un omega.
Ignāciskajā garīgumā (tas ir, garīgumā, kas aizsākās no Sv.Ignācija Lojolas un viņa “Garīgajiem vingrinājumiem”) ļoti raksturīgi un svarīgi ir pirms mēs sākam lūgties, ir noformulēt žēlastību, ko lūgt. Žēlastības formulējums palīdz atvērt sirdi un sagatavot to pieņemt žēlastību, ko var mums dāvāt tikai un vienīgi Dievs, mūsu Radītājs.
Adventes pirmās nedēļas žēlastība, ko man lūgt, ir:
Es vēlos izprast pasauli, savu dzīvi tajā un sevi pašu. Kādam nolūkam šīs Dieva, mana Radītāja, dāvanas ir dotas?
Sāksim šo Adventa laiku ar pateicību. Tāpat kā Jēzus sāka savas lūgšanas, un tāpat kā viņš dzīvoja pateicībā.
Viss ir Dieva Dāvana.
To īpaši izjutu šodien. Dievs bija sūtījis kādu viesi uz mūsu lauku mājām, un tas ļāva ierasto un zināmo apkārtni ap tām ieraudzīt ar citām acīm.
Kamēr gaišs, devāmies garajā pastaigā pa mūsu mežu. Tikām līdz krācītei, bet tikai tur sākās mūsu boreālā meža gabaliņš. Kartē boreālie meži iezīmēti plašākā teritorijā, tie stiepjas tālāk kaimiņu gabalā, bet tur tie dabā vairs nepastāv. Pirms kāda laika izcirsti, jo tur taču tiek nākotnē plānota ceļa izbūve.
Tālāk taka iet lejup, krituši koki un staltas priedes, kļavu lapas uz zemes izmirkušas rudenīgā mitrumā, kāds bebru aizkosts nokaltis liels koks, bet līdzās upe ar dažām mazām saliņām, kur cilvēks savu kāju nav spēris. Vismaz mēs noteikti neesam, un arī citus cilvēkus tur neesam redzējuši. Nonācām līdz grāvim, kas ir mūsu teritorijas robeža. Šeit upes plūdums vairs nebija tas rāmais un gludais, bet burbuļojošais, kur ūdens plūda pār zemūdens akmeņiem un ap saliņām.
Kā var būt tik skaisti un tik pirmatnēji!? Tā ir Dāvana.
Uz mums noskatījās simts gadus vecas priedes, vairākas kļavas, bērzi, ozoli un kāds kadiķa krūms.
Šī ir vieta, kur es būtu gribējusi dzīvot, kopš es to pirmo reiz ieraudzīju pirms 22 gadiem. Ar katru gadu cerība kļuva arvien vārgāka, varētu teikt pat galīgi izplēnēja. Cik tad ilgi dzīvosi ar cerību, ja tai nav lemts ne piepildīties, ne tuvināties? Mums ir jādzīvo realitātē. Mums bija cita dzīvē līdz kādu dienu mums bija jāizlemj - vai ļausim šo vietu pārņemt svešiem cilvēkiem, vai arī paši nāksim šeit saimniekot.
Vai tas būtu prātīgi nākt uz šejieni, kad esam dzīves otrajā pusē, un spēka vairs nav tik daudz kā jaunībā? Varbūt labāk paliekam, kur esam, lai ir nauda, ko iekrāt vai notērēt ceļojumos? Tomēr nolēmām paši te nākt, jo tikai Dievs zina, cik daudz dzīves gadus un cik daudz spēka mums vēl ir atvēlējis.
Šī ir īpaša vieta, prasīga vieta. Tur atrodoties, visa diena paiet kustībā. Te uz dārzu jāaiziet, te līdz upei, te siens jāsavāc, te āboli un bumbieri jāsalasa.
Līdz pat šai vasarai man kremta tie 20 gadi, kad mums te nebija dota iespēja dzīvot. Kad nebija dots izbaudīt pavasarus ar dzeltenām pieneņu pļavām un baltos ziedos ziedošām aličām. Kad nebija lemts izbaudīt miglas pilnos agros vasaras rītus, klausoties putnu čivināšanā, un siltos vasara vakarus, klausoties varžu koros. Mums izpalika vasaras peldes atvēsinošajā upes ūdenī. Mums izpalika drēgnās un apsarmojušās rudens dienas. Tomēr šovasar, apbrīnojot zilos kamolainās pulkstenītes ziedus mūsu pļavā, sajutu man dotu žēlastību, kas palīdzēja izlīgt ar pagātni un nozagtajiem gadiem. Kas tad ir tie 20 gadi pret mūžību?! Nekas. Tāds nieks. Viss notiek Dieva noliktā laikā. Tagad Dievs mums šo vietu ir devis un man ar to pietiek.
Es pateicos par to. Viss ir Dāvana.
Gan varavīksne pār pļavu, kad nolēmām, ka šī vieta būs mūsu, gan āboli un bumbieri, kuru ražu ievācam, lai arī nebijām stādījuši. Puķes, kas ziedēja un rotāja māju, pirmā raža dārzā, ko paspējām novākt dažas dienas pirms meža cūku atstātajiem rakumiem.
Viss ir Dāvana.
Pirmajā Adventes nedēļā lūgsim žēlastību: Es vēlos izprast pasauli, savu dzīvi tajā un sevi pašu. Kādam nolūkam šīs Dieva, mana Radītāja, dāvanas ir dotas?
Komentāri
Ierakstīt komentāru