Dvēseles draugs

Meklēt šajā emuārā

Pavasara sindroms :)

šādā datumā: marts 17, 2010

Iegūt saiti
Facebook
X
Pinterest
E-pasts
Citas lietotnes

Pavasara sindroms - mizojot sīpolus, domāju par Lieldienām... :)

Lieldienas

Iegūt saiti
Facebook
X
Pinterest
E-pasts
Citas lietotnes

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Populāras ziņas

Kā mīlēt sevi pašu?

2019.gada vasarā mani uzrunāja Aija Balode no "Mieram Tuvu". Vai es nesagatavotu kādu ierakstu vai lūgšanu Latvijas simtgades novembra "Mieram Tuvu" izdevumam? Hmm... Jāpadomā! Tas mani vedināja uz pārdomām, kas man ir lūgšana un kā pati šobrīd lūdzos. Man aiz muguras bija smags izdegšanas periods, no kura biju atkopusies un pēc tam pabeigusi arī studijas ārstniecībā. Es izdegu, kopjot paralizēto mammu. Kad tas notika ar manu mammu, bērniem tajā laikā bija 9 mēneši, 3 gadi un 8 gadi. Ārēju palīdzību toreiz neatradām un slodze bija par lielu. No piedāvātajiem antidepresantiem atteicos, jo jutu, ka tie vedīs mani projām no mana ceļa. Kas ir tas, kas mani atgrieza dzīvē no nulles punkta? Noteikti tie bija mēģinājumi ikdienā saskatīt prieka un pateicības momentus, kaut vai tik necilus kā "ir jauna diena un es esmu izdzīvojusi", "bērni ir paēduši", "kastanim aiz loga plaukst pirmās lapas" u.tml. No tādu momentu apzināšanās

Memento mori!

Novembris. Tas ir laiks, kad daudzās kultūrās un tradīcijās atceras mirušos. Latviešu folklorā tas ir Veļu laiks, kad vajag pamielot aizgājušo dvēseles. 2.novembris katoļiem ir Mirušo piemiņas diena, bet luterāņu tradīcijā novembra beigās atzīmē Mūžības svētdienu, kurā lūdzas par mirušajiem, bet tautā to sauc par Svecīšu dienu, kad sakopj kapiņus pirms ziemas un iededz svecītes. Viduslaiku mūkiem atsevišķos klosteros bija pieņemts vienam otru sveicināt, sakot “ Memento mori ” (Atceries nāvi, Atceries, ka tu nomirsi). Tas atgādina par dzīves īslaicīgumu un nāves nenovēršamību. Kad vēl pamatskolas vai vidusskolas laikā pirmo reiz dzirdēju par “ Memento mori! ” sveicienu, tad tas mani zināmā mērā atbaidīja. Kāda tur nāve! Kāpēc dzīvot, atceroties nāvi?! Visa dzīve taču ir priekšā un nāve ir tālu. Kad 2022. gadā biju aizbraukusi uz konferenci Islandē, iepazinu nedaudz tuvāk islandiešu garīgumu. Tad atcerējos šo sveicienu, kas man atklājās pavisam no cita redzes leņķa. Pro

KDI apaļā gadskārta

Pēdējā mēneša laikā esmu bieži domājusi par to, kā ir gājis pēdējo desmit gadu laikā Kristīgās dzīves institūtā (KDI). Ir daudz labu lietu izdarīts. Tomēr neslēpšu - šis laiks nav bijis viegls. Un te – nāk prātā atmiņas. Atmiņas gan par pašiem pirmsākumiem, gan par turpmāko vēsturi. Trīsdesmit dienu ilgo ignācisko rekolekciju žēlastība bija īpašs aicinājums. Atsaukšanās aicinājumam noveda pie KDI dibināšanas 2001. gada 29. novembrī, Ignata dienā. 2002. gada 1.februārī tika uzsākta pirmā grupa mācību kursam „ Ticības un dzīves integrēšana jeb (Sociālā un pastorālā kalpošana) ”. Lai arī telpas kursu norisei bija aizrunātas, īsi pirms pasākuma tās tika uzteiktas. Satiku savus paziņas luterāņus un pastāstīju par to, kā klājas. Viņi uzreiz atsaucās un bija gatavi izlīdzēt, pat neprasot nekādu samaksu par telpām kristīgam pasākumam. Kad nu par to, ka tiek mainīta kursu norise, paziņoju eminencei, tad izrādījās, ka viss varēja notikt sākotnēji paredzētajās telpās. Izrādās, kā man

Nodrošina Blogger