Iepriekšējā ieraksta noslēgumā es nonācu pie atskārsmes, ka šis patiesībā ir kaiross laiks, kad tuvākā pusgada laikā izšķirsies, vai Neo nestais satricinājums sistēmai tiks izmantots, lai veiktu tālākas pozitīvas izmaiņas, vai arī šī brīža kaiross moments tiks nogulēts.
Un tad rodas loģisks jautājums – kuri ir tie, kas šo kaiross laiku varētu izmantot pozitīvām pārmaiņām? Vai tie simts divsimts protestētāji, kas 13. maijā iesaistījās akcijās pie Ministru kabineta un prokuratūras? Vai tie ir politiķi, kas centīsies izmantot Neo kārti gaidāmajā vēlēšanu kampaņā, bet kuri pēc vēlēšanām visdrīzāk paši kļūs par daļu no tās pašas sistēmas un atkal būs nespējīgi kaut ko mainīt, jo paši būs ieinteresēti sistēmas saglabāšanā? Vai Latvijā ir reāls subjekts, kas varētu izmantot šo kaiross laiku? Kāda ir reālā situācija?
Neesmu veikusi statistikas vai socioloģiskos pētījumus, tomēr, sekojot līdzi tam, kas notiek sabiedrībā ap mani, gribot negribot ir jāizsaka minējums, ka patiesībā nav spēcīga subjekta, kas būtu spējīgs veikt pozitīvas pārmaiņas. Proti, tie, kas no sistēmas gūst ekonomisku un sociālu labumu, nebūs ļoti ieinteresēti to mainīt. Tie, kas būtu ieinteresēti to mainīt, ir jau gadiem ilgi vārdzināti un ir diezgan novārdzināti. Viņi tagad papildina bezdarbnieku rindas, ir hipotekāros parādos vai domā, kā savilkt galus ar galiem kopā. Tie, kas ir bijuši aktīvāki un meklējuši kādu risinājumu, ir jau projām no Latvijas. Un tad paliek pavisam maza saujiņa cilvēku, kas ekonomiski vēl neslīkst un kas nepieder sistēmai, un kuri jūt līdzi tiem, kas cieš no sociālā netaisnīguma, un kuri būtu ieinteresēti sistēmas pozitīvās pārmaiņās.
Un kā šajā situācijā rīkosies kristieši? Norobežosies, nosodīs vai iesaistīsies? Vai viņi pratīs izšķirties, kādā veidā līdzdarboties šajā situācijā, lai atbalstītu pārmaiņas, kas ir saskaņā ar to vēsti, ko pauž Dievs ar Vecās derības praviešiem un Jēzu Kristus, sūtot to pasaulē?
Manā skatījumā no pastorālā viedokļa te ieskicētā situācija nedrīkstētu kļūt par pamatu pesimismam, jo Dievs var darboties arī caur subjektu, kas nav spēcīgs un kam nepieder vara. Kaiross laiks ir apzināties aicinājumu no Dieva un tam atsaukties. Tas ir visiem kristiešiem un labas gribas cilvēkiem lūgt Dieva spēku ienākt šajā situācijā, šajos notikumos, atvērt sevi Dieva žēlastībai, lai tā varētu ienākt katrā no mums, darboties un caur mums ienest pozitīvas pārmaiņas.
Vai kristieši kļūs par reālu spēku, caur kuru izlieties Dieva žēlastībai?
Un tad rodas loģisks jautājums – kuri ir tie, kas šo kaiross laiku varētu izmantot pozitīvām pārmaiņām? Vai tie simts divsimts protestētāji, kas 13. maijā iesaistījās akcijās pie Ministru kabineta un prokuratūras? Vai tie ir politiķi, kas centīsies izmantot Neo kārti gaidāmajā vēlēšanu kampaņā, bet kuri pēc vēlēšanām visdrīzāk paši kļūs par daļu no tās pašas sistēmas un atkal būs nespējīgi kaut ko mainīt, jo paši būs ieinteresēti sistēmas saglabāšanā? Vai Latvijā ir reāls subjekts, kas varētu izmantot šo kaiross laiku? Kāda ir reālā situācija?
Neesmu veikusi statistikas vai socioloģiskos pētījumus, tomēr, sekojot līdzi tam, kas notiek sabiedrībā ap mani, gribot negribot ir jāizsaka minējums, ka patiesībā nav spēcīga subjekta, kas būtu spējīgs veikt pozitīvas pārmaiņas. Proti, tie, kas no sistēmas gūst ekonomisku un sociālu labumu, nebūs ļoti ieinteresēti to mainīt. Tie, kas būtu ieinteresēti to mainīt, ir jau gadiem ilgi vārdzināti un ir diezgan novārdzināti. Viņi tagad papildina bezdarbnieku rindas, ir hipotekāros parādos vai domā, kā savilkt galus ar galiem kopā. Tie, kas ir bijuši aktīvāki un meklējuši kādu risinājumu, ir jau projām no Latvijas. Un tad paliek pavisam maza saujiņa cilvēku, kas ekonomiski vēl neslīkst un kas nepieder sistēmai, un kuri jūt līdzi tiem, kas cieš no sociālā netaisnīguma, un kuri būtu ieinteresēti sistēmas pozitīvās pārmaiņās.
Un kā šajā situācijā rīkosies kristieši? Norobežosies, nosodīs vai iesaistīsies? Vai viņi pratīs izšķirties, kādā veidā līdzdarboties šajā situācijā, lai atbalstītu pārmaiņas, kas ir saskaņā ar to vēsti, ko pauž Dievs ar Vecās derības praviešiem un Jēzu Kristus, sūtot to pasaulē?
Manā skatījumā no pastorālā viedokļa te ieskicētā situācija nedrīkstētu kļūt par pamatu pesimismam, jo Dievs var darboties arī caur subjektu, kas nav spēcīgs un kam nepieder vara. Kaiross laiks ir apzināties aicinājumu no Dieva un tam atsaukties. Tas ir visiem kristiešiem un labas gribas cilvēkiem lūgt Dieva spēku ienākt šajā situācijā, šajos notikumos, atvērt sevi Dieva žēlastībai, lai tā varētu ienākt katrā no mums, darboties un caur mums ienest pozitīvas pārmaiņas.
Vai kristieši kļūs par reālu spēku, caur kuru izlieties Dieva žēlastībai?
Jums ir nepārprotami greizs uzskats par Dieva žēlastību un kristieša pienākumiem, par reālo spēku, līdzekļiem un vidi, kur tas darbojas.
AtbildētDzēstEvaņģelizācija, Dieva slavēšana un pielūgsme, atgriešanās no grēkiem ir kristieša misija. Neo darbībā nav nekā tāda. Gluži otrādi - okšķerēšana un nepatiesu liecību sniegšana. Ja ir bijuši cilvēki, ar kuriem viņš ir sadarbojies, tad nevar teikt, ka viņš ir darbojies vienatnē. Ar šādiem līdzekļiem var iegūt varbūt popularitāti tautā, kurā morālās vērtības ir zemā līmenī, bet to nevar atbalstīt kristietis, kuram ir svēti Dieva baušļi.
Paldies, ka izsakāt viedokli! Līdzīgi uzskati dažkārt ir dzirdēti. Tie ir nekas veirāk, kā vien tukši vārdi bez seguma, kas diez vai spēj izskaidrot daudzas evaņģēlija (labās vēsts!) epizodes ar Jēzus piedalīšanos, par ko es rakstu savos iepriekšējo dienu ierakstos par Neo gadījumu.
AtbildētDzēstKristiešu Dievs, atšķirībā no citu reliģiju dieviem, ir nācis un iemiesojies pasaulē. Komentārā paustie uzskati vairāk liecina par Dievu, kas dzīvo tikai cilvēku priekšstatos, bet nav iemiesojies. Dievs, kas dzīvo piekšstatos, nav reāls un tāpēc nerada un neveido pasauli.
Lai Dievs svētī!
P.S. Paldies tiem lasītājiem, kas ir atsūtījuši man personiski adresētas vēstules, kurās pauž viedokli, ka domā līdzīgi kā es par Neo.
AtbildētDzēstAnonīmajam: "Evaņģelizācija, Dieva slavēšana un pielūgsme, atgriešanās no grēkiem ir kristieša misija. Neo darbībā nav nekā tāda."
AtbildētDzēstBet - klusējot noskatīties visās nejēdzības, kas notiek (it īpaši, ja tas īpaši neskar mani personīgi)- vai tas nav grēks, no kura jāatgriežas? Un, ja padomā dziļāk, vai Neo ar savu darbību atbalstīja pastāvošo netaisnibu, vai arī sev pieejamā veidā mēģināja to "izkustināt"?
Paldies, Felicita!
AtbildētDzēstMēs varam arī vēsturiski paskatīties uz pasauli un gadījumiem, kas ir aizsākuši kādas lielas sistēmiskas izmaiņas. Man prātā nāk melnādainā Roza Parks (Rose Parks), kas nepakļāvās autobusa šofera pavēlei piecelties un iedot vietu BALTAJAM pasažierim. Arī viņa pārkāpa tā laika netaisnos likumus! Tas bija pirmais šāda veida gadījums! Kas tam sekoja? Tagad arī melnādainie ir cilvēki.
It kā sīkums, ko izdarīja Roza, bet ar kādām tālejošām sekām!
Ja mēs katrs atrastu tādus SĪKUMUS, kā izturēties savādāk situācijās, ka sir sistēmiski netaisnīgas, tad pasaule noteikti kļūtu savādāka un labāka.
Ilmāra pilsoniskā drosme ir nevis grēks, bet paraugs, kuram sekot!
Labvakar...Marikai vairumā piekrītu...tik izbrīna kā ar tik loģisku prātulu nokļust Dievpakļautībā , jo nu jau pierādīts ka visas konfesijas darbojas lai hipnosuģistiski paverdzinātu tautas masas...lai kontrolētu varu-pasaulē , mantas un varas aprites sev par labu.t.i. globalistu-cionistu labā , nav grūti izsekot visa viss noved ,,ROMĀ,,
AtbildētDzēstPaldies par viedokli!
AtbildētDzēstŠķiet, ka būtu auglīgāk, ja Jūs varētu pārskatīt savus līdz šim izveidojušos stereotipus un būtu gatavs tos koriģēt, kad iepazīstat un atklājat, kad kāds/ kāda neatbilst līdzšinējam sterotipam.