Kopā ar Dievu vienmēr ir skaisti
Marika: pr.Andris pēc viesošanās un sarunas mūs pavadot sacīja, lai tad mēs arī turpmāk viens otru mīlam. Iekšēji satrūkos, jo mēs taču par mīlestību vēl nebijām nemaz runājuši. Mēs bijām sapratuši, ka mums ir jāliek mūsu dzīves kopā, es to biju saņēmusi lūgšanā no Dieva, Kārlis to bija saņēmis lūgšanā no Dieva. Līdzīgi kā Jāzeps un Marija. Un tas bija skaisti. Es nezināju kāda būs mūsu dzīve (viegla vai grūta?). Es zināju, Dievs mūs ir salicis kopā, paredzējis vienu otram. Mums ir tikai jāklausās. Kopā ar Dievu viss ir skaists. Uz Dievu var paļauties un spert soli ticībā pat tad, kad nezinām, kāds būs nākamais otrais solis. Un tā arī notiek. Tikai tad, kas esam spēruši soli, tikai tad Dievs atklāj nākamo.
Tā bija ļoti neparasta atskārsme: mēs zinājām, ka mums ir jābūt kopā, bet mēs vēl nevarējām teikt, ka tā ir mīlestība vai ka tie ir taureņi vēderā. Mīlestības vēl nebija, bet mēs jau bijām nolikuši kāzu dienu. Un šajā brīdī es atskārtu, ka Dievs man ļauj izprast kādu stāstu - par Īzāku un Rebeku. Viņi vispirms kļuva vīrs un sieva un tikai tad bija mīlestība.
Kārlis: Bet rekolekcijas man nebeidzās ar šo nosūtījumu. Vēl daudzas skaistas un brīnišķīgas lietas Dievs man tika tajās atklājis, tajā skaitā Viņš tika man sevi atklājis visā pilnībā kā mīlošs Dievs, kas katram cilvēkam vēl labu, un kas zina, kāds ir tas patiesais, lielākais labums, uz ko katrs cilvēks ir aicināts, un Viņš arī spēj izkārtot, lai cilvēks šo labumu sasniegtu, ja tikai cilvēks pats ir ar mieru atteikties no saviem grēkiem un šim labumam nepretojas. Teorētiski es to zināju arī pirms tam, ka Dievs mūs visus mīl, tomēr pavisam cita lieta ir to apjaust arī praktiski, ka tas nav pirmajā vietā kaut kāds upuris, ko Dievs no cilvēka pieprasa, bet gan, ka tā ir pāri plūstoša mīlestība, ko Dievs vēlas dāvāt visiem, kas būtu ar mieru to pieņemt.
Rekolekciju beigās es teicu garīgajam vadītājam, ka tas patiešām ir skaisti būt kopā ar Dievu – tieši tā es šīs nedēļas laikā biju juties, sevišķi jau noslēguma daļā, kad lūgšanas dāvāja arvien jaunus redzamus augļus. Vadītāja atbilde bija tāda, un tā ir dzīva arī vēl šobrīd, ka tas ir vienmēr skaisti būt kopā ar Dievu. Vienmēr un visās situācijās Dievs ir tas, kam ir brīnišķīgi skaistsplāns priekš mums, ja tikai mēs paši vēlamies šo plānu pieņemt un būt ar viņu kopā – tas ir tas, ko es ikvienam gribu no visas sirds novēlēt šajā brīdī un vienmēr. Pieņemsim Dieva mīlestību! Tas, ko Dievs priekš mums ir sagatavojis, vienmēr ir priekš mums pats skaistākais, kas var turklāt tālu pārsniegt tās cerības, kuras mēs varētu būt izveidojuši savā iztēlē. Slava un pateicība mūžīgajam un mīlošajam Dievam!
Saistītie ieraksti:
Laulība, kas slēgta Debesīs (sākums)
Marika: pr.Andris pēc viesošanās un sarunas mūs pavadot sacīja, lai tad mēs arī turpmāk viens otru mīlam. Iekšēji satrūkos, jo mēs taču par mīlestību vēl nebijām nemaz runājuši. Mēs bijām sapratuši, ka mums ir jāliek mūsu dzīves kopā, es to biju saņēmusi lūgšanā no Dieva, Kārlis to bija saņēmis lūgšanā no Dieva. Līdzīgi kā Jāzeps un Marija. Un tas bija skaisti. Es nezināju kāda būs mūsu dzīve (viegla vai grūta?). Es zināju, Dievs mūs ir salicis kopā, paredzējis vienu otram. Mums ir tikai jāklausās. Kopā ar Dievu viss ir skaists. Uz Dievu var paļauties un spert soli ticībā pat tad, kad nezinām, kāds būs nākamais otrais solis. Un tā arī notiek. Tikai tad, kas esam spēruši soli, tikai tad Dievs atklāj nākamo.
Tā bija ļoti neparasta atskārsme: mēs zinājām, ka mums ir jābūt kopā, bet mēs vēl nevarējām teikt, ka tā ir mīlestība vai ka tie ir taureņi vēderā. Mīlestības vēl nebija, bet mēs jau bijām nolikuši kāzu dienu. Un šajā brīdī es atskārtu, ka Dievs man ļauj izprast kādu stāstu - par Īzāku un Rebeku. Viņi vispirms kļuva vīrs un sieva un tikai tad bija mīlestība.
Kārlis: Bet rekolekcijas man nebeidzās ar šo nosūtījumu. Vēl daudzas skaistas un brīnišķīgas lietas Dievs man tika tajās atklājis, tajā skaitā Viņš tika man sevi atklājis visā pilnībā kā mīlošs Dievs, kas katram cilvēkam vēl labu, un kas zina, kāds ir tas patiesais, lielākais labums, uz ko katrs cilvēks ir aicināts, un Viņš arī spēj izkārtot, lai cilvēks šo labumu sasniegtu, ja tikai cilvēks pats ir ar mieru atteikties no saviem grēkiem un šim labumam nepretojas. Teorētiski es to zināju arī pirms tam, ka Dievs mūs visus mīl, tomēr pavisam cita lieta ir to apjaust arī praktiski, ka tas nav pirmajā vietā kaut kāds upuris, ko Dievs no cilvēka pieprasa, bet gan, ka tā ir pāri plūstoša mīlestība, ko Dievs vēlas dāvāt visiem, kas būtu ar mieru to pieņemt.
Rekolekciju beigās es teicu garīgajam vadītājam, ka tas patiešām ir skaisti būt kopā ar Dievu – tieši tā es šīs nedēļas laikā biju juties, sevišķi jau noslēguma daļā, kad lūgšanas dāvāja arvien jaunus redzamus augļus. Vadītāja atbilde bija tāda, un tā ir dzīva arī vēl šobrīd, ka tas ir vienmēr skaisti būt kopā ar Dievu. Vienmēr un visās situācijās Dievs ir tas, kam ir brīnišķīgi skaists
Saistītie ieraksti:
Laulība, kas slēgta Debesīs (sākums)
Paldies par brīnišķīgo stāstu! Slava mūsu Debesu Tēvam par Viņa neizmērojamo mīlestību Jēzū Kritstū! Esiet Dieva svētīti!!!
AtbildētDzēst