Daudzus gadus Mērija bija jutusi sava vīra rakstura izpausmes. Viņu biedēja viņa temperamenta izpausmes, kas robežojās ar naidu. Viņai nācās dzīvesbiedru nomierināt, apspiežot savas jūtas, cerot, ka viņš norimsies.
Beidzot viņa nolēma rīkoties un mācīties nospraust robežas. Viņa runāja ar terapeitu, apmeklēja atbalsta grupas sanāksmes, lai iegūtu drosmi pārtraukt destruktīvās attiecības, kādas viņai bija ar vīru.
Bija pienācis plānotā atvaļinājuma brauciena priekšvakars. Viņa pakojās, kad vīrs uzsprāga un pateica, ka viņi nekur nebrauks. Viņa turpināja kārtot līdzi ņemamās mantas un laipni, bez dusmām atbildēja, ka viņai ir žēl, ka viņš tā jūtas, viņa bija cerējusi, ka šis brauciens kļūs par viņu otro medus mēnesi, bet šādā gadījumā, viņa braukšot viena pati. To visu pateikt - tas Mērijai prasīja lielu drosmi, bet tas atmaksājās. Vīrs vēlāk atvainojās un viņi kopā pavadīja ļoti jauku laiku Havaju salās.
Vai atceries, kad Tu esi drosmīgi rīkojusies?
Dažkārt, ja tev kaut kas sāp, vai tu esi nomākta vai skumsti par kaut ko, tad drosme ir saņemties un piecelties no gultas, drosme ir sagatavot pusdienas.
Uzraksti sarakstu ar gadījumiem, kad tu esi bijusi drosmīga, neskatoties uz bailēm!
(Pēc S.P.Thoele)
Komentāri
Ierakstīt komentāru