.. un eņģeļi viņam kalpoja

 

„Viņš dzīvoja kopā ar zvēriem, un eņģeļi Viņam kalpoja.”

Šie vārdi no Marka  evaņģēlija, ko dzirdēju  Gavēņa pirmajā svētdienā joprojām neatstāj mani. Visu nedēļu tie mani veldzē.

Jēzus kārdināšanas stāsts daudz izvērstāk ir atspoguļots citos evaņģēlijos. Šoreiz tāds paskops vēstījums ar pārsteigumu – „eņģeļi viņam kalpoja”.

Kā tas ir, kad kādam kalpo eņģeļi? Vai šis cilvēks pavēl eņģeļiem un vai tie kā kalpi - izpilda katru iegribu? Vai Tev eņģeļi ir kalpojuši? Un man?

Tad atcerējos kādu notikumu un vēl, un vēl…

Kā gan savādāk tas būtu varējis notiks, ja eņģeļi nebūtu man kalpojuši?   Kāzu kleita mani gaidīja pirmajā salonā, brīvas telpas kāzu mielastam vasaras viducī… Vai tad to visu un vēl vairāk nepilnu divu mēnešu laikā mēs tā gludi būtu varējuši  saorganizēt?

Un tad vēl toreiz, kad vajadzēja izbraukt rīta pusē, bet izbraucām ap pusdienlaiku. Bija jocīga sajūta, ka kaut kas it kā nav paņemts līdzi, ka vēl kaut kas  jāpārbauda, ka vēl nevaram braukt. Neko aizmirstu neatradu, bet tad ienāca sajūta, ka ir īstais laiks braukt. Kad izbraucām uz šosejas, vairāku kilometru attālumā no mūsu mājām   uz šosejas bija nokritis koks. Eņģeļi zināja, ka tas var kuru katru brīdi gāzties. Neviens nebija cietis, bet šoseju tas bija nobloķējis. Kad piebraucām  mašīnu rindas astē, glābēji jau  mēģināja atbrīvot ceļu.

Eņģeļi kalpo, sniedzot vadību. Neuzbāžas, nejaucas tavā dzīvē, bet vēro un dod zīmes. Arī lietas un notikumus tā sakārto, ka viss gludi kārtojas. Interesanta kalpošana. Nē, ne jau manas pavēles pilda.

Notikumi un izmaiņas sākas neredzamajā pasaulē. Tas, ko redzam pasaulē - tas jau ir noticis, tā jau ir vēsture. Tas ir mūsu kolektīvo izvēļu rezultāts.

Turpinu mācīties uzticēties savai dvēseles balsij. Caur to eņģeļi kalpo.

 Pārlasu vēlreiz Jēzus kārdināšanas stāstu: 

Tajā laikā Gars aizveda Jēzu tuksnesī. Un Viņš uzturējās tuksnesī četrdesmit dienas un tika sātana kārdināts. Viņš dzīvoja kopā ar zvēriem, un eņģeļi Viņam kalpoja.

Pēc Jāņa apcietināšanas Jēzus aizgāja uz Galileju un sludināja Evaņģēliju par Dieva valstību, sacīdams: “Laiks ir piepildījies, un Dieva valstība ir tuvu. Nožēlojiet grēkus un ticiet Evaņģēlijam!” (Mk 1, 12-15)