Ignācijs no Lojolas (1491-1556) bija pasaulīgiem priekiem veltījies muižnieka dēls, kurš sapņoja par augstdzimušas dāmas sirds iekarošanu un slavu par uzvarām kaujas laukā. Pēc ievainojuma, kad 1521. gada 20. maijā sīvā cīņā franču lielgabala šāviņš savainoja Inigo (kā viņu toreiz sauca) abas kājas, viņam nācās vairākus mēnešus pavadīt gultā savā dzimtajā Lojolas muižā. Šis laiks kļuva par viņa rekolekcijām, par laiku, kad dzima ignāciskais garīgums un pamati arī, tā saucamajām, ignāciskajām rekolekcijām. Šis garīgums dziļi sakņojas ikdienas dzīvē un māca atrast Dievu it visā, būt kontemplatīvam darbībā.
Patiesībā, ne jau Dievs ir kaut kur pazudis. Tas ir cilvēks, kas nedzīvo savu dzīvi pilnībā, kas neizmanto (un pat apgāna) savas Dieva dotās dāvanas, kas izvēlas dzīvi, kur Dievs nav prioritāte... Un tā guļot slimības gultā Ignācijs sāk uzdot sev savas dzīves lielos jautājumus. Atbildes uz tiem ir atkarīgas no cilvēka attieksmēm. Attieksmes nosaka arī to, kā cilvēks dzīvo savu dzīvi. Cilvēka darbība un rīcība atklāj šīs dziļākās sirdī mītošās attieksmes.
Arī šīs rekolekcijas mudinās uzdot sev savas dzīves lielos jautājumus. Vai es ticu Dievam? Ja ticu, tad kādam Dievam es ticu?
Vai es ticu Leļļu dīdītājam, kurš rausta mani aiz diedziņa un man jānopelna viņa labvēlība? Jā? Nē? Vai es ticu Ziemassvētku vecītim, kas ienāk manā dzīvē epizodiski un dod dāvanas? Jā? Nē? Vai es ticu Soģim, kas ātri un efektīvi soda visus ļauna darītājus, dažreiz pat ļoti nežēlīgi, aptverot lielas ļaužu grupas? Jā? Nē?
Bet ja es ticu Dievam, kas ir Mīlestība, tad kā tas izpaužas manā ikdienas dzīvē, manā darbībā un rīcībā? Ja Dievs ir Mīlestība, tad kas esmu es? Vai es esmu Dieva mīlētais, unikāli radītais? Ja jā, tad vai tas izpaužas un kā tas izpaužas manā uzvedībā, rīcībā, darbībā? Starp vārdiem un darbiem bieži mēdz būt liela atšķirība. Garīgums – tā ir spriedze starp mums Dieva doto brīvību un to, kā mēs to izdzīvojam ikdienas dzīvē, kā mēs pielietojam Dieva dotās dāvanas.
Tāpēc Gavēņa laiks ir laiks, lai gaidītu kaut ko skaistu un brīnišķīgu. Lai gaidītu, ilgotos un ļautu Dievam ienākt savā dzīvē un pieņemtu Dieva dotās Dāvanas. Viena no Dieva dāvanām, kas man tiek dota ir tā, ka es esmu radīts. Šī ir dāvana, kurai ir arī ierobežojumi. Un te būtisks Lielais jautājums ir, vai es esmu gatava tos (ierobežojumus) pieņemt?
Gavēņa laikā ir svarīgi, lai mūsu sirds būtu atvērta un mūsu uzmanība būtu vērsta uz to, ko tad Dievs vēlas man dot šajā laikā. Lūgšana ir kaut kas, ko mēs saņemam, nevis tas, ko mēs darām. Ja mēs šajā laikā savu uzmanību vērsīsim uz to, ko es darīšu un ko es nedarīšu, tad līdz ar to mēs riskējam nesaņemt no Dieva to, ko Dievs vēlas mums dot, mēs riskējam nesaņemt Dieva dotu DĀVANU – mācīties mīlēt citus kā Dievs mīl mūs.
Gavēnis ir laiks, lai šķīstītu savas sirds dziļākās attieksmes un ilgas, lai norimtu, noklustu un ieklausītos sevī, tajā garā, kas mīt mūsos. Dievs var darīt ļoti daudz ar mūsu sirdīm, kad tās ir atvērtas Dievam un vērstas uz Dievu – jo tad mēs dodam Dievam vairāk VIETAS pieskarties mūsu sirdij un to pārveidot, transformēt.
Gavēnis – tas ir laiks, kad Dievs aicina cilvēku ļoti personiski – „Atgriezieties pie manis no visas savas sirds!” (Joēla 2, 12)
Arī šogad KRISTĪGĀS DZĪVES INSTITŪTS piedāvā dažādas rekolekciju programmas, lai palīdzētu cilvēkam atgriezties pie Dieva.
Klātienē ir iespējams apmeklēt Ignāciskās rekolekcijas ikdienā septiņas nedēļas Gavēņa laikā otrdienās 8., 15., 22., 29. martā, 5. 12., 19. aprīlī pl. 16.00 un 18.00.
Paredzētās tēmas: Dievs turpina radīt katru cilvēku; Dievs rada no haosa. Grēks pasaulē; Mēs ar Dievu kopā radām mani manā pasaulē; Dievs katram cilvēkam dod sākotnējo uzdevumu; Dievs ieliek manī vēlēšanos būt patiesam; Svētais Gars aicina uz nepārtrauktu atgriešanos; Jēzus Kristus ir kopā ar mums mūsu neveiksmēs.
Šī programma ir pieejama arī e-vidē - Ignāciskās e-rekolekcijas Gavēņa laikā no 9. marta līdz 24. aprīlim.
Komentāri
Ierakstīt komentāru