Kad mainījās laiki un 8.marts nebija vairs obligāti svinama diena - atviegloti uzelpoju. Lai arī darbā īpaši neizjutu šo svētku smagumu, jo bija vecākas kolēģes, kas uzņēmās iniciatīvu galdiņa klāšanā, tomēr nepatika par šīs svētku dienas vakarpusē streipuļojošajiem un iereibušajiem vīriešiem saglabājās.
Tomēr, laikam ejot, nākas aizdomāties par šo svētku sākotnējo nozīmi - sieviešu līdztiesību.
Vakar nejauši izlasīju žurnālistes Aijas Kincas rakstu. Tas viegli lasās. Iespējams, plašākai latviešu sabiedrībai ir laiks pārvērtēt līdzšinējo attieksmi, ko lielā mērā nosaka šo svētku saistība ar noteiktu politisko ideoloģiju un nejēdzīgo svinēšanas praksi padomju laikos. Pārsteidzoši, ka svētkiem jau simtā gadskārta. Šī raksta komentāros šķita savādi lasīt, ka kristiešiem jau nu gan nebūtu jāsvin šie svētki. Bet vai tad mūsu raibajā sabiedrībā tieši kristīgajā vidē sievietes nav viena no grupām, kurām nākas ciest no nelīdztiesības?
Nāk prātā gadījums, kad lai sarunātu telpas kādam kristīgam pasākumam, man bija jāņem līdzi savs vīrs, jo viņš ir vīrietis. Citādi prāvests ar mani, sievieti, par tik nopietniem jautājumiem pat nerunā. :)
Ironiski, šo svētku priekšvakarā atgadījās arī kāds notikums, kas lika aizdomāties, vai tikai atkal tas nav gadījums, kad noteiktā nodarbošanās veidā kristīgajā vidē tiek ignorētas sievietes. Proti, pirms nedaudz vairāk kā divām nedēļām informēju kādu katoļu organizāciju, ka 9. aprīlī rīkošu Rekolekciju dienu. Jau iepriekš zināju, ka organizācija savus biedrus aicina tajā aktīvāk iesaistīties. Tad nu nodomāju - varu piedāvāt to, ko zinu, esmu speciāli mācījusies un pārzinu. Saņēmu daudzsološu ziņu - ar mani sazināsies.
Tad nu gaidīju un sagaidīju. Telefona zvans un uzaicinājums piedalīties šīs katoļu organizācijas rīkotajās rekolekcijās, kas notiks arī tieši tajā pašā datumā, bet kā dalībniecei. Tās vadīs priesteris, protams, vīrietis. Atcerējos, ka patiesībā šī nebija pirmā reize, kad situācija izvērtās gluži identiski. Tikai toreiz, pirms pāris gadiem, tas notika Adventa laikā. Pēc tam jau gan taisnojās, ka tā tikai sagadīšanās.
Šoreiz jau arī gribētos ticēt, ka tas tikai izskatās pēc sieviešu diskriminācijas un ir kārtējā sagadīšanās, lai gan novērojumi vairāku gadu garumā liecina, ka šī organizācija vismaz Rīgā kā rekolekciju vadītājus aicina tikai vīriešus. Lai jau viņiem veicas un šīs organizācijas sievietēm, kas starp citu ir tās vadībā - viskvēlākie sveicieni svētkos!
Atgriežoties pie tēmas - kā jūs domājat - ko darītu Jēzus 8.marta svētkos? Un apustulis Pāvils?
Man sirdī klusu skan dziedinoši un iedrošinoši vārdi:
Tomēr, laikam ejot, nākas aizdomāties par šo svētku sākotnējo nozīmi - sieviešu līdztiesību.
Nāk prātā gadījums, kad lai sarunātu telpas kādam kristīgam pasākumam, man bija jāņem līdzi savs vīrs, jo viņš ir vīrietis. Citādi prāvests ar mani, sievieti, par tik nopietniem jautājumiem pat nerunā. :)
Ironiski, šo svētku priekšvakarā atgadījās arī kāds notikums, kas lika aizdomāties, vai tikai atkal tas nav gadījums, kad noteiktā nodarbošanās veidā kristīgajā vidē tiek ignorētas sievietes. Proti, pirms nedaudz vairāk kā divām nedēļām informēju kādu katoļu organizāciju, ka 9. aprīlī rīkošu Rekolekciju dienu. Jau iepriekš zināju, ka organizācija savus biedrus aicina tajā aktīvāk iesaistīties. Tad nu nodomāju - varu piedāvāt to, ko zinu, esmu speciāli mācījusies un pārzinu. Saņēmu daudzsološu ziņu - ar mani sazināsies.
Tad nu gaidīju un sagaidīju. Telefona zvans un uzaicinājums piedalīties šīs katoļu organizācijas rīkotajās rekolekcijās, kas notiks arī tieši tajā pašā datumā, bet kā dalībniecei. Tās vadīs priesteris, protams, vīrietis. Atcerējos, ka patiesībā šī nebija pirmā reize, kad situācija izvērtās gluži identiski. Tikai toreiz, pirms pāris gadiem, tas notika Adventa laikā. Pēc tam jau gan taisnojās, ka tā tikai sagadīšanās.
Šoreiz jau arī gribētos ticēt, ka tas tikai izskatās pēc sieviešu diskriminācijas un ir kārtējā sagadīšanās, lai gan novērojumi vairāku gadu garumā liecina, ka šī organizācija vismaz Rīgā kā rekolekciju vadītājus aicina tikai vīriešus. Lai jau viņiem veicas un šīs organizācijas sievietēm, kas starp citu ir tās vadībā - viskvēlākie sveicieni svētkos!
Atgriežoties pie tēmas - kā jūs domājat - ko darītu Jēzus 8.marta svētkos? Un apustulis Pāvils?
Man sirdī klusu skan dziedinoši un iedrošinoši vārdi:
"Apģērbiet jauno cilvēku, kas tiek atjaunots atziņā pēc viņa Radītāja tēla. Tur vairs nav ne grieķa, ne jūda, ne apgraizīšanas, ne neapgraizīšanas, ne barbara, ne skita, ne verga, ne brīvā, bet viss un visos - Kristus." (Kol 3, 10-11)
Komentāri
Ierakstīt komentāru