Zvaigznes vadīti

Jau kopš Ziemassvētliem mani turpina uzrunāt kādas Meistara Ekharta rindas:
Kāds labums ir man no tā,
ka pirms četrpadsmit gadsimtiem no Marijas dzima Dieva Dēls
un ka manā laikmetā un kultūrā no manis nedzimst Dieva Dēls?
Mēs visi esam iecerēti būt par Dieva mātēm.
Meistars Ekharts, 14.gs.      
 
6. janvāris ir Zvaigznes jeb Epifānijas diena (no grieķu valodas – epiphaneia – parādīšanās). Tā ir diena, kad austrumu zemju gudrie ķēniņi ieradās pie jaundzimušā Jēzus ar dāvanām, lai Viņu pielūgtu. Viņi atrada ticību Dievam, vadoties pēc Zvaigznes, kas norādīja viņiem ceļu pie Pestītāja.  

Pie ticības Kristum var nonākt pa dažādiem ceļiem. Ja skatāmies laika ass perspektīvā, tad šo stāstu aizsāk vienkārša meitene Marija, kas atsaucas eņģeļa aicinājumam: "Es esmu kunga kalpone, lai notiek man pēc tava vārda," (Lk 1, 38) un dod iespēju piedzimt tam, kas ir Iemiesošanās.
Tad ir Jāzeps, kas paklausa Kunga eņģeļa pavēlei, ko saņēma sapnī, un ņem savu sievu Mariju pie sevis (Mt 1, 24).
Bet bieži vien cilvēks pie ticības Kristum nonāk līdzīgi kā kā viens no ganiņiem, kam Kunga eņģelis ir pasludinājis Pestītāja dzimšanu un mudinājis meklēt autiņos ietītu silītē gulošu bērnu. Gans meklē bērnu lopu silītē, un kad atrod, sadzird eņģeļus dziedam Gloria.  
Cits ceļš, kā nonākt pie Kristus, ir vienoties ar savu iekšējo Viesu mājvietas turētāju, kas atvēl kūtiņu, kur piedzimt Dieva Dēlam. Tas ir viesu mājvietas turētāja ceļš pie ticības.  
Visbeidzot ceļu pie Kristus atrod Austrumu zemju gudrie vīri, kurus tajā vada Zvaigzne. Arī tas ir ceļš. Daudz skumjāk ir būt Hērodam.

Meistars Ekharts aicina izdzīvot šo stāstu kā Marijai. Mēs visi esam iecerēti būt par Dieva mātēm, radītām pēc Dieva tēla un līdzības, kas ir Māte mums. Tomēr, ja arī nesaklausām to aicinājumu, kuram atsaucās Marija, mums joprojām ir iespējams ceļš, kas noved pie ticības Kristum, ja vien neesam hērodi. 
                

Komentāri