Kas dara par svēto?

Kādu rītu Jānītis kopā ar māmiņu bija izgājuši iepirkties. Zēns jutās nedaudz garlaikos un paskatījās uz netālu esošo katedrāli. No ārpuses tā izskatījās pelēcīga, tumša, nokvēpusi un netīra. Kad māte izgāja no lielveikla, tad Jānīts ieminējās par to, ko bija redzējis.
Māte ierosināja: "Ieiesim iekšā!" Tā viņi iegāja un māte aizveda dēlu, kur atradās lielie vitrāžu logi.
Vispirms zēns ar aizrautību skatījās uz brīnumainajiem krāsainajiem rakstiem uz senās baznīcas grīdas. Šķita, ka tie viņa priekšā dejo, rīta gaismai plūstot caur iespaidīgajiem vitrāžu logiem.
"Lūk, paskaties!" iesaucās zēns, norādot uz rakstu, kas dejoja uz akmens grīdas: "Kas tas ir, mammu?"
Māte padomāja un teica: "Īstenībā tas ir svētais. Redzi to logu tur augšā, kas izskatījās no ārpuses tik nokvēpis? Tur vitrāžā ir svētais. Gaisma no ārpuses spīd cauri stiklam un svētā attēls uz akmens grīdas dejo mūsu priekšā."
Jānītis dzirdēto noglabāja savā sirdī un viņi devās mājās gatavot pusdienas.
Pēc pāris dienām Jānītis bija ticības mācības stundā un skolotāja stāstīja par svētajiem. Viņa jautāja: "Kā jūs domājat, kas dara par svēto?"
Jānītis pacēla roku un teica: "Svētais ir kāds, kam saule spīd cauri. Un kad tas notiek, tad akmeņi kļūst dzīvi." 

Komentāri

  1. Jā...Svētais ir, kurš ne vien neaizsedz Dieva gaismu, bet izplata to tālāk... Kad tikko sāku uzzināt par svētajiem, man nelika mieru doma - par ko tad viņi tā tiek godināti? Ir taču Dievs un ar Viņu pietiek! Bet tad es redzēju sapni: Spīd izplatījumā Dievs kā spoža, milzīga saule, no kuras uz visām pusēm tāltālu aiziet stari. Katrs stars tur tālāk, Kosmosa tumsā, nonāk uz kāda maza laukumiņa- uz tāda kā galdiņa vai mākslinieka paletes. Un tur katru šo staru spodrina cilvēks!. Stars tad kļūst jo spožāks un spīd vēl tālāk un plašāk. Tad es sapratu, kas ir svētie un ko viņi dara.
    Felicita

    AtbildētDzēst
  2. Paldies, Felicita, par komentāru!
    Šķiet, ka sapnis ir devis jaunu atskārmi.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru