Kāds ticīgais nomirst un nokļūst paradīzē un jautā Svētajam Pēterim:
- Vai es varētu satikt Svēto Benediktu?
Svētais Pēteris saka - Jā, un aizved pie Svētā Benedikta.
Cilvēks parunājas ar Benediktu un tad atkal iet pie Svētā Pētera un jautā:
- Un vai es varētu satikt Svēto Dominiku?
- Jā!
Cilvēks atkal parunājas ar svēto un tad atkal jautā Svētajam Pēterim:
- Un vai es varētu satikt Svēto Terēzi no Avilas?
- Jā, protams!
Cilvēks atkal parunājas un atkal jautā Svētajam Pēterim:
- Un vai es varētu satikt Svēto Ignāciju Lojolu?
Pēteris atbild Nē.
- Kā? Nē?
- Svētais Ignācijs ir aizņemts!
- Aizņemts paradīzē? Ar ko?
- Ignācijs vada garīgos vingrinājumus Svētajai Trīsvienībai.
Minētā anekdote labi raksturo Ignāciju Lojolu kā svēto, kuru pāvests Pijs XI 1922. gadā iecēla par garīgo vingrinājumu aizbildni Baznīcā, jo viņš „ir bijis pirmais, kurš mācīja noteiktu sistēmu un īpašu metodi, pēc kuras iziet garīgās rekolekcijas” (Jezuīti 20. gadsimtā, 89. lpp.). Šī metode un vingrinājumu noteiktā secība ir apkopota viņa nelielajā darbā „Garīgie vingrinājumi”, kas dzimis no viņa paša pieredzes un kas ir rokasgrāmata garīgajiem vadītājiem jeb līdzgaitniekiem. Šajā darbā viņš ir centies sava Dievišķā skolotāja mācību padarīt pieejamu un auglīgu citiem. Viņa turpmākais dzīves ceļš atklāj, kā viņš ļāva Dievam sevi veidot par svēto un garīgo vadītāju citiem.
Par Ignācija dzīves ceļu var plašāk izlasīt manā rakstā izdevumā Mieram Tuvu jūlija mēnesī.
- Vai es varētu satikt Svēto Benediktu?
Svētais Pēteris saka - Jā, un aizved pie Svētā Benedikta.
Cilvēks parunājas ar Benediktu un tad atkal iet pie Svētā Pētera un jautā:
- Un vai es varētu satikt Svēto Dominiku?
- Jā!
Cilvēks atkal parunājas ar svēto un tad atkal jautā Svētajam Pēterim:
- Un vai es varētu satikt Svēto Terēzi no Avilas?
- Jā, protams!
Cilvēks atkal parunājas un atkal jautā Svētajam Pēterim:
- Un vai es varētu satikt Svēto Ignāciju Lojolu?
Pēteris atbild Nē.
- Kā? Nē?
- Svētais Ignācijs ir aizņemts!
- Aizņemts paradīzē? Ar ko?
- Ignācijs vada garīgos vingrinājumus Svētajai Trīsvienībai.
 |
| Lojolas muižas pils, kas atgādina vairāk cietoksni nekā pili. |
Minētā anekdote labi raksturo Ignāciju Lojolu kā svēto, kuru pāvests Pijs XI 1922. gadā iecēla par garīgo vingrinājumu aizbildni Baznīcā, jo viņš „ir bijis pirmais, kurš mācīja noteiktu sistēmu un īpašu metodi, pēc kuras iziet garīgās rekolekcijas” (Jezuīti 20. gadsimtā, 89. lpp.). Šī metode un vingrinājumu noteiktā secība ir apkopota viņa nelielajā darbā „Garīgie vingrinājumi”, kas dzimis no viņa paša pieredzes un kas ir rokasgrāmata garīgajiem vadītājiem jeb līdzgaitniekiem. Šajā darbā viņš ir centies sava Dievišķā skolotāja mācību padarīt pieejamu un auglīgu citiem. Viņa turpmākais dzīves ceļš atklāj, kā viņš ļāva Dievam sevi veidot par svēto un garīgo vadītāju citiem.
Par Ignācija dzīves ceļu var plašāk izlasīt manā rakstā izdevumā Mieram Tuvu jūlija mēnesī.
Komentāri
Ierakstīt komentāru