Novārtā atstātās dvēseles pārgrozības

Sestdien nedēļas nogalē bija jāizvāc dārza mājiņas pažobele sakarā ar rekonstrukcijas darbiem. Tur man glabājās skolas un augstskolas laiku burtnīcas, grāmtas, pieraksti un piezīmes, laikmeta liecības - dažādas avīzes, žurnāli. Kārtojot un šķirstot uzausa daudzas pagātnes atmiņas. Mani pārsteidza lietas, par kurām brīnījos, vai tas vispār ir bijis manā dzīvē. Piemēram, tur atradu man pirms kādiem divdesmit gadiem adresētu vēstuli no kādas Džīnas. Kas tā par Džīnu un kāpēc viņa man stāsta par savu dzīvi, nudien nespēju atcerēties. To gan atceros, ka man patika rakstīt vēstules citiem. Tagad būtu interesanti palasīt, ko esmu rakstījusi. Tās bija vienā eksemplārā un kas to zina, vai kāda vispār vēl pie kāda ir sagabājusies, kaut vai pažobelē...  

Un tad starp papīriem pašķīrās kāda lapiņa, uz kurām esmu savā laikā izrakstījusi citātus no Raiņa. Jā, tā bija! Es lasīju Raini! Ar prieku lasīju un sev svarīgāko un uzrunājošāko centos pārrakstīt savās piezīmēs. Šie citāti biju uzrakstīti uz vienas kartotēkas lapiņas, kuras lietoju, kad savā jaunībā strādāju izdevniecībā. Tātad to esmu rakstījusi vismaz pirms divdesmit gadiem. Savā ziņā tā esmu es, ar savām domām un vērtībām, ar savu skatījumu uz pasauli un norisēm pasaulē. Kas man bija svarīgs toreiz, pēdējos padomju varas gados? 

Jānis Rainis, 17. sējums:

Par maz cīņas: nepietiek, ka mēs cīnāmies par politiskas un saimnieciskas iekārtas pārgrozību vien un ieliekam tur visus spēkus. Mēs atstājam tad novārtā dvēseles pārgrozības, un nepārgrozīta dvēsele nesekmēs pārvērsties ij ārējai iekārtai. (243. lpp.)
Morāle pazudina vairāk labu cilvēku nekā nemorālība - ļaunu. (244. lpp.)
... brīvība uzliek pienākumu sevi attīstīt jaunā veidā... (267. lpp.)

Klasika nenoveco. Arī tagad šie vārdi mani uzrunā.

Un vai tagad mēs sabiedrībā nepiedzīvojam sekas novārtā atstātām dvēseles pārgrozībām?