Šo praviešu tradīciju īsteno arī Jēzus. Kad lasāt Lūkas evaņģēlija 4. nodaļu, vai jūs nepārsteidz ļaužu dusmas, ko izraisījis Jēzus, kas pirms brīža sinagogā ir nolasījis rindas no Jesaja grāmatas: „Tā Kunga Gars ir uz manis, jo viņš mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt Kunga žēlastības gadu.” Vai šie vārdi nenorāda arī uz sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem? Vai šajos vārdos ir kaut kas slikts? Bet Jēzus runāja tālāk un tas izsauca ļaužu dusmas, kuri cēlās un izdzina viņu no pilsētas līdz kalna malai, lai nogāztu viņu zemē. Kāpēc? Vai tāpēc, ka Jēzus turpmāk teiktais jau sāka apdraudēt esošo sistēmu un tāpēc viņi gribēja no Jēzus atbrīvoties? Ja Jēzus būtu runājis par lietām, kas neskar esošo konkrēto situāciju, savā ziņā pat mietpilsonisko dzīvi, tad viņš būtu varējis turpināt runāt un neviens viņā briesmas nesaskatītu.
Arī Mateja 25. nodaļa runā par to, ka svarīgi ir konkrētie darbi, ko būsim darījuši attiecībā pret sabiedrības perifērijā nostumtajiem - izsalkušajiem, svešiniekiem, slimajiem, nebrīvajiem... Vai tas neattiecas uz sociālajiem jautājumiem? Reālie darbi attiecībā pret šiem cilvēkiem, nevis skaistas, jaukas runas, ir norma, kas tiks piemērota Pēdējā Tiesā.
Vēl kāds spilgts piemērs no Marka evaņģēlija 5. nodaļas (1-20. panti). Jēzus izdzen nešķīstus garus no apsēsta cilvēka un sadzen tos cūkās. Viņš reāli palīdz, dziedina un atbrīvo šo kapsētā mītošo cilvēku. Jēzus viņam nesaka mierinošus vārdus, piemēram, jūtu tev līdzi, pacieties Dieva vārdā līdz nomirsi un nonāksi debesīs, tad arī tavas ciešanas beigsies (es te ironizēju). Bet ko ļaudis? Vai priecājas? Nē! Vai nav pārsteidzoši – ļaudis lūdz Jēzu iet projām – lai tik nenotiktu vēl kādas sociālas (brīvs cilvēks), ekonomiskas (zaudē cūku ganāmpulku) pārmaiņas!
Vēl ir kāds plaši zināms un diskusijas izraisošs stāsts par to, kā Jēzus ar pātagu no auklām izdzen vēršu, aitu un baložu pārdevējus un naudas mijējus no tempļa, izkaisa viņu naudu un apgāž galdus (Jņ 2, 13-21). Jēzus dusmojas, sarīko grautiņu templī! Kāpēc? Vai tad tā vajadzēja? Lai to saprastu ir jāizprot notikuma konteksts. Jēzus te īpaši vēršas pret baložu tirgotājiem, kas piedāvāja svētceļniekiem upurēšanai iegādāties vismazāko pieļaujamo upuri – baložus. Svētceļnieki templī ieradās no tālām vietām un upurēšanai paredzēto dzīvnieku nevarēja paņemt līdzi un to pirka uz vietas. Baložus upurim pirka visnabadzīgākie ļaudis. Lai to iegādātos bija jāsamaina nauda pret tempļa naudu, no kā iedzīvojās naudas mijēji un trūcīgo rēķina (ekonomika!). To redz Jēzus un rīkojas.
Iespējams, šie piemēri, kā tos te aplūkojām, var vairāku cilvēku apziņā nonākt konfliktā ar gadiem iesakņojušos stereotipu par Jēzu, kā pieklājīgu, ieturētu un kārtīgu savas valsts pilsoni, kas vienmēr ir ievērojis likumu un nav izraisījis nekādas nekārtības vai konfliktus.
Ja Bībeli lasa burtiski, pieķeroties kādam no konteksta izrautam citātam, tad diez vai cilvēkam pavērsies plašāks apvārsnis un diez vai Jēzus dzīves gājums atdzīvosies, lai to saprastu un lai Viņu iemīlētu, un lai Viņam sekotu. Tas arī izskaidro, kāpēc daudzi kristieši, lai arī lasa Bībeli (burtiski), nedzīvo tās Garā. Jēzus aicina sekot, nevis burtiski kopēt. Te ir atšķirība! Burts nogalina Garu, visu dzīvo un radošo. Burts nogalina arī valsts administrācijā, kad ierēdņi valsti pārvalda pēc burta, bet savas radošās spējas pielieto savtīgos nolūkos. Bībele ir jālasa kontekstā ar tā laika notikumiem, jāizprot teksta rašanās vēsture un atbilstīgi jārīkojas mūsdienās katra konkrētajā dzīvē. Tā jau saka - kam ir ausis, tas lai dzird, kam ir prāts, tas lai saprot. Lasot Jēzus dzīvi evaņģēlijos, mani arvien no jauna pārsteidz kā pilienu pa pilienam Jēzus aizkaitina valdošos slāņus, tie sašūmē sabiedrību un beigās liek viņu novākt. Viņš paliek viens.
Runājot par Neo mūsdienu kontekstā es mēģinu šos notikumus analizēt un saprast kristīgās tradīcijas kontekstā. Neo atklāja datus, ko slēpa tie, kas algu saņēma no tautas nodokļu naudas, paši sludināja (deklarēja) taupību un mudināja citus uz taupību, bet patiesībā (faktiski) saņēma atalgojumu, kas pārsniedza gan viņu kompetenci un zināšanas, gan atdeves kvalitāti sabiedrības kopējam labumam. Neo atmaskoja šo divkosību ar konkrētiem faktiem.
Vai kaut kas pēc datu publiskošanas mainījās? Tas mani patiešām biedē, ka Neo gadījumā sistēma ir gatava aizturēt, apcietināt, izdarīt kratīšanu attiecībā uz Neo, bet nav gatava mainīt lielās algas taupības apstākļos, izdarīt izmaiņas sistēmā pat pēc datu publiskošanas. Saprotams, ka valdošajām struktūrām Neo darbība nepatika, Neo tika meklēts it kā tieši viņš būtu ļaunuma sakne (grēkāzis, ko upurēt).
Protams, Neo gadījumā diskutējams un pagaidām vēl neatbildēts jautājums paliek par Neo darbību likumību. Tomēr te ir jāņem vērā apstāklis, ka veikt ietekmi uz sistēmu, panākt tajā izmaiņas, ja augšas to nevēlas - nav vienkārši, jo abām pusēm nemaz nav vienādi godīga izejas pozīcija (proti, tas, kas atļauts augšām, nav atļauts apakšām). Tas būtībā ir jautājums par sistēmisko taisnīgumu un izmaiņu veikšanu sistēmā. Kā to izdarīt, ja tie, caur kuriem pastāv šī sabiedrības sistēma, nav ieinteresēti veikt izmaiņas? Tomēr, kad uz svaru kausiem nolieku jautājumu par kopējo labumu un vispārējām sabiedrības interesēm, tad nenoliedzami, ka Neo darbība ir satricinājusi veco sistēmu. Manuprāt, tagad izšķirsies, vai šis satricinājums tiks izmantots, lai veiktu tālākas pozitīvas izmaiņas, vai arī šī brīža kaiross moments tiks nogulēts.
Arī Mateja 25. nodaļa runā par to, ka svarīgi ir konkrētie darbi, ko būsim darījuši attiecībā pret sabiedrības perifērijā nostumtajiem - izsalkušajiem, svešiniekiem, slimajiem, nebrīvajiem... Vai tas neattiecas uz sociālajiem jautājumiem? Reālie darbi attiecībā pret šiem cilvēkiem, nevis skaistas, jaukas runas, ir norma, kas tiks piemērota Pēdējā Tiesā.
Vēl kāds spilgts piemērs no Marka evaņģēlija 5. nodaļas (1-20. panti). Jēzus izdzen nešķīstus garus no apsēsta cilvēka un sadzen tos cūkās. Viņš reāli palīdz, dziedina un atbrīvo šo kapsētā mītošo cilvēku. Jēzus viņam nesaka mierinošus vārdus, piemēram, jūtu tev līdzi, pacieties Dieva vārdā līdz nomirsi un nonāksi debesīs, tad arī tavas ciešanas beigsies (es te ironizēju). Bet ko ļaudis? Vai priecājas? Nē! Vai nav pārsteidzoši – ļaudis lūdz Jēzu iet projām – lai tik nenotiktu vēl kādas sociālas (brīvs cilvēks), ekonomiskas (zaudē cūku ganāmpulku) pārmaiņas!
Vēl ir kāds plaši zināms un diskusijas izraisošs stāsts par to, kā Jēzus ar pātagu no auklām izdzen vēršu, aitu un baložu pārdevējus un naudas mijējus no tempļa, izkaisa viņu naudu un apgāž galdus (Jņ 2, 13-21). Jēzus dusmojas, sarīko grautiņu templī! Kāpēc? Vai tad tā vajadzēja? Lai to saprastu ir jāizprot notikuma konteksts. Jēzus te īpaši vēršas pret baložu tirgotājiem, kas piedāvāja svētceļniekiem upurēšanai iegādāties vismazāko pieļaujamo upuri – baložus. Svētceļnieki templī ieradās no tālām vietām un upurēšanai paredzēto dzīvnieku nevarēja paņemt līdzi un to pirka uz vietas. Baložus upurim pirka visnabadzīgākie ļaudis. Lai to iegādātos bija jāsamaina nauda pret tempļa naudu, no kā iedzīvojās naudas mijēji un trūcīgo rēķina (ekonomika!). To redz Jēzus un rīkojas.
Iespējams, šie piemēri, kā tos te aplūkojām, var vairāku cilvēku apziņā nonākt konfliktā ar gadiem iesakņojušos stereotipu par Jēzu, kā pieklājīgu, ieturētu un kārtīgu savas valsts pilsoni, kas vienmēr ir ievērojis likumu un nav izraisījis nekādas nekārtības vai konfliktus.
Ja Bībeli lasa burtiski, pieķeroties kādam no konteksta izrautam citātam, tad diez vai cilvēkam pavērsies plašāks apvārsnis un diez vai Jēzus dzīves gājums atdzīvosies, lai to saprastu un lai Viņu iemīlētu, un lai Viņam sekotu. Tas arī izskaidro, kāpēc daudzi kristieši, lai arī lasa Bībeli (burtiski), nedzīvo tās Garā. Jēzus aicina sekot, nevis burtiski kopēt. Te ir atšķirība! Burts nogalina Garu, visu dzīvo un radošo. Burts nogalina arī valsts administrācijā, kad ierēdņi valsti pārvalda pēc burta, bet savas radošās spējas pielieto savtīgos nolūkos. Bībele ir jālasa kontekstā ar tā laika notikumiem, jāizprot teksta rašanās vēsture un atbilstīgi jārīkojas mūsdienās katra konkrētajā dzīvē. Tā jau saka - kam ir ausis, tas lai dzird, kam ir prāts, tas lai saprot. Lasot Jēzus dzīvi evaņģēlijos, mani arvien no jauna pārsteidz kā pilienu pa pilienam Jēzus aizkaitina valdošos slāņus, tie sašūmē sabiedrību un beigās liek viņu novākt. Viņš paliek viens.
Runājot par Neo mūsdienu kontekstā es mēģinu šos notikumus analizēt un saprast kristīgās tradīcijas kontekstā. Neo atklāja datus, ko slēpa tie, kas algu saņēma no tautas nodokļu naudas, paši sludināja (deklarēja) taupību un mudināja citus uz taupību, bet patiesībā (faktiski) saņēma atalgojumu, kas pārsniedza gan viņu kompetenci un zināšanas, gan atdeves kvalitāti sabiedrības kopējam labumam. Neo atmaskoja šo divkosību ar konkrētiem faktiem.
Vai kaut kas pēc datu publiskošanas mainījās? Tas mani patiešām biedē, ka Neo gadījumā sistēma ir gatava aizturēt, apcietināt, izdarīt kratīšanu attiecībā uz Neo, bet nav gatava mainīt lielās algas taupības apstākļos, izdarīt izmaiņas sistēmā pat pēc datu publiskošanas. Saprotams, ka valdošajām struktūrām Neo darbība nepatika, Neo tika meklēts it kā tieši viņš būtu ļaunuma sakne (grēkāzis, ko upurēt).
Protams, Neo gadījumā diskutējams un pagaidām vēl neatbildēts jautājums paliek par Neo darbību likumību. Tomēr te ir jāņem vērā apstāklis, ka veikt ietekmi uz sistēmu, panākt tajā izmaiņas, ja augšas to nevēlas - nav vienkārši, jo abām pusēm nemaz nav vienādi godīga izejas pozīcija (proti, tas, kas atļauts augšām, nav atļauts apakšām). Tas būtībā ir jautājums par sistēmisko taisnīgumu un izmaiņu veikšanu sistēmā. Kā to izdarīt, ja tie, caur kuriem pastāv šī sabiedrības sistēma, nav ieinteresēti veikt izmaiņas? Tomēr, kad uz svaru kausiem nolieku jautājumu par kopējo labumu un vispārējām sabiedrības interesēm, tad nenoliedzami, ka Neo darbība ir satricinājusi veco sistēmu. Manuprāt, tagad izšķirsies, vai šis satricinājums tiks izmantots, lai veiktu tālākas pozitīvas izmaiņas, vai arī šī brīža kaiross moments tiks nogulēts.
Vai tauta šo iespēju izmantos? Un vai kristieši kā reāls spēks tajā iesaistīsies?
Saistīti ieraksti
Neo - skats no divām pusēm
Neo - kristīgās tradīcijas kontekstā
Saistīti ieraksti
Neo - skats no divām pusēm
Neo - kristīgās tradīcijas kontekstā
Komentāri
Ierakstīt komentāru