Lielā Ceturtdiena. Kopš savu studiju laika, ik reiz, kad pienāk šī diena, atceros Lielās Ceturtdienas dievkalpojumu Fordamas universitātes baznīcā. Pirms Mises ievēroju, ka baznīcas altāra daļas priekšā ir nolikts garš sols. Sākas liturģija. Uz sola ir apsēdušies divpadsmit dažādu vecumu, dzimumu un dažādas ādas krāsas studenti. Universitātes kapelāns, enerģisks jezuīts ar nedaudz iesirmiem matiem, lasa Evaņģēliju. Lasījuma vidū viņš apstājas un dodas darīt to, kas rakstīts Rakstos - mazgāt kājas. Viņš notupstas, pieliecas un nomazgā vidū sēdošajam studentam un studentei kājas, noslauka tās, atgriežas pie pults un saka:
Šie divi studenti pieceļas un katrs nomazgā nākamajam sēdošajam kājas, un tie savukārt to dara talāk nākamajiem. Kādā mirklī uzzibsnī doma - es taču arī varēju tur gadīties. Kā es justos, ja pie manām kājām noliektos šis godājamais kapelāns? Iekšēji satrūkstos, jo sevī atpazīstu Pētera izbīli un protestu. Viņi mazgā kājas. Nu vairs neatceros, kurš kuram - vai amerikāne afrikānim vai otrādi. Liturģija ir mani satricinājusi. Es esmu kļuvusi par liecinieci Notikumam. Tas nav kāds notikums pirms diviem tūktošiem gadu. Nē! Tas ir notikums ar mani - tagad. Ilgi palieku kapelā, uz kuru pēc Mises tiek pārnests sakraments.
Pēdējās vakariņas Lielajā Ceturtdienā. Bībele neko daudz neraksta par ēdieniem, kas tika ēsti šajās vakariņās, izņemot maizi un vīnu. Savukārt, mākslinieki savos darbos šo galdu ir servējuši ar dažādiem sava laikmeta labumiem. Viens no populārākajiem darbiem ir laikam Leonardo da Vinči, kas ir neskaitāmas reizes tiražēts un pavairots. Nu jau vairākus gadus manā dzīvē ir sākuši ienākt vācu priestera un gleznotāja Zīgera Kodera darbi (. Arī šis darbs. Fonā vienkāršs vakariņu galds ar maizi un vīnu.
"Tāpēc, ja nu es, Kungs un Mācītājs, mazgāju jums kājas, tad arī jums pienākas citam cita kājas mazgāt. Jo es jums devu piemēru, lai arī jūs darītu tā, kā es jums esmu darījis” (Jņ 13, 14-15).
Šie divi studenti pieceļas un katrs nomazgā nākamajam sēdošajam kājas, un tie savukārt to dara talāk nākamajiem. Kādā mirklī uzzibsnī doma - es taču arī varēju tur gadīties. Kā es justos, ja pie manām kājām noliektos šis godājamais kapelāns? Iekšēji satrūkstos, jo sevī atpazīstu Pētera izbīli un protestu. Viņi mazgā kājas. Nu vairs neatceros, kurš kuram - vai amerikāne afrikānim vai otrādi. Liturģija ir mani satricinājusi. Es esmu kļuvusi par liecinieci Notikumam. Tas nav kāds notikums pirms diviem tūktošiem gadu. Nē! Tas ir notikums ar mani - tagad. Ilgi palieku kapelā, uz kuru pēc Mises tiek pārnests sakraments. Pēdējās vakariņas Lielajā Ceturtdienā. Bībele neko daudz neraksta par ēdieniem, kas tika ēsti šajās vakariņās, izņemot maizi un vīnu. Savukārt, mākslinieki savos darbos šo galdu ir servējuši ar dažādiem sava laikmeta labumiem. Viens no populārākajiem darbiem ir laikam Leonardo da Vinči, kas ir neskaitāmas reizes tiražēts un pavairots. Nu jau vairākus gadus manā dzīvē ir sākuši ienākt vācu priestera un gleznotāja Zīgera Kodera darbi (. Arī šis darbs. Fonā vienkāršs vakariņu galds ar maizi un vīnu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru