Kopš Svētceļnieks bija sapratis, ka Dievs negribēja, lai tas paliktu Jeruzalemē, tas nemitējās apcerēt jautājumu: quid agendum?* (Svētceļnieka piezīmes, 47.lpp., #50). * kas darāms?
Franciskāņi padzen Ignāciju no Svētās Zemes. Ignācija iecere pievērst kristietībai musulmaņus sagrūst. Kas darāms? - to viņš jautā sev. Kā tagad kalpot Dievam? Un tad saprot, ka vajag studēt, lai spētu palīdzēt dvēselēm.
Bet arī tad neiet viegli. Inkvizīcija, kur darbojas dominikāņi, liek cietumā par to, ka viņš atļaujas runāt par garīgiem jautājumiem un Dievu, un palīdzēt dvēselēm pirms ir ieguvis un pabeidzis savu izglītību, lai arī spriedumā tiek atzīts, ka ne viņa dzīvesveidā, ne mācībā nav atrasti maldi (# 70, 63.lpp.). Quid agendum? Kas darāms? Ignācijs nesaka - nu te jau neko nevar darīt, atliek tikai lūgties... Bet Ignācijs jautā - kas darāms? Un jautājums kļūst par lūgšanu! Ignācijs saprot, ka - viņam, kura viedoklis nevienā jautājumā nav nosodīts, tiek aizbāzta mute. lai tas nevarētu palīdzēt tuvākajiem tik lielā mērā, cik būtu iespējams (64.lpp). Kas darāms? Ignācijs nolemj doties studēt projām - uz Parīzi. Tā Ignācijs saklausa Dieva vadību un tai paklausa.
Quid agendum? - tā jautāju sev. Kas darāms, kad tiek liegts palīdzēt tuvākajam tik lielā mērā, cik būtu iespējams? ... ... ...
2005. gads
Attēlā: Ignācijs skolas solā līdzās bērniem apgūst latīņu valodu. (2007.)
Komentāri
Ierakstīt komentāru