Vairākas dienas mēģināju noformulēt to sajūtu, kas rodas saskaroties ar kādu kristīgā vidē visai izplatītu parādību. Ilgus gadus man tam nebija vārda.
Šī parādība ir vēlēšanās gūt labumu uz citu cilvēku rēķina (citu cilvēka darba, pūļu, laika utt. rēķina), kam līdzi nāk uzskats, ka visiem citiem VAJAG viņam/ viņai dod kaut ko par velti. Bieži vien šādi cilvēki (ne viens vien) planē kristīgās aprindās, paši ne ar ko savu nedalās, bet ja kaut kur nevar saņemt un dabūt to, ko grib, sāk vainot to, kurš nedod.
Beidzot atnāca atskārsme - vai tad tam nav vārds - parazītisms, kristīgais parazīstisms?
Mīlestība ir savstarpēja dalīšanās un ja nenotiek dalīšanās, bet otra izmantošana, vai tad tas jau nav parazītisms - smaga dvēseles slimība?
Šī parādība ir vēlēšanās gūt labumu uz citu cilvēku rēķina (citu cilvēka darba, pūļu, laika utt. rēķina), kam līdzi nāk uzskats, ka visiem citiem VAJAG viņam/ viņai dod kaut ko par velti. Bieži vien šādi cilvēki (ne viens vien) planē kristīgās aprindās, paši ne ar ko savu nedalās, bet ja kaut kur nevar saņemt un dabūt to, ko grib, sāk vainot to, kurš nedod.
Beidzot atnāca atskārsme - vai tad tam nav vārds - parazītisms, kristīgais parazīstisms?
Mīlestība ir savstarpēja dalīšanās un ja nenotiek dalīšanās, bet otra izmantošana, vai tad tas jau nav parazītisms - smaga dvēseles slimība?
Komentāri
Ierakstīt komentāru