Es priecāšos šodien būt tava māte!

Mēs, sievietes, zinām, kā rūpēties par citiem, bet mēs varam lūgt atbalstu, kad mums vajag, lai arī  par mums kāds parūpējas. Mēs, sievietes, esam prasmīgas devējas, bet saņemt – tas mums bieži šķiet savādi un ne īsti pareizi. Kā tad es tā kādam vai kādai lūgšu atbalstu, vai ne? Man taču jātiek pašai galā, vai ne?

Es reiz lasīju kādas sievietes pieredzi. Viņas mātei bija  noteikta diagnoze – neārstējams vēzis.  Emocionāli satriekta, viņa vilkās uz vienas dienas retrītu, uz kuru bija pieteikusies vēl  pirms uzzināja  par  mātes slimību. Viņa  kļuva priecīgi satraukta, kad kāda vecāka sieviete stādījās priekšā  kā grāmatas autore. Vienas no viņas mīļākajām grāmatām autore! Katru reizi, kad viņa to lasīja, tā pacilāja viņas sirdi. Viņa juta radniecību ar rakstnieci, bija vēlējusies viņu satikt, bet tagad atturējās, jo jutās tik iztukšota un baidījās, ka autore varētu no viņas novērsties.  

Tomēr viņa  saņēmās, sev jautādama: „Kā es varu būt laba pati priekš sevis?” Atbilde bija skaidra: „Riskē! Lūdz to, ko tu vēlies un kas tev vajadzīgs!” Pārvarot šaubas viņa pastāstījusi, cik svarīga viņai ir bijusi viņas grāmata, un lūgusi, vai drīkst pasēdēt blakus un just viņas mātišķo enerģiju laikā, kad viņas māte mirst. Rakstniece laipni atbildējusi: „Es priecāšos šodien būt tava māte.” Pateicoties savai drosmei pajautāt, viņa šajā dienā saņēma pat vairāk, nekā bija cerējusi.  Viņa varēja pat daļu dienas pavadīt,  ieliekot galvu rakstnieces klēpī. 

Šodien, savas mammas dzimšanas dienā, biju aizgājusi pie viņas kapa. Atcerējos laiku, kad kopām viņu, kad viņa gulēja paralizēta. Kad viņa saslima, tad mazākajam bērnam bija 9 mēneši, vidējam trīs gadiņi, vecākajam astoņi gadi. Man no pārrguruma bija sajūta, ka ūdens smeļas mutē. Kopš mamma aizgāja visu  laiku domāju, kas varēja būt savādāk, lai es nebūtu izdegusi?

Tagad iedomajos, vai  iespējamais risinājums nebūtu  sieviešu apļi? Vai arī sieviešu grupu retrīti (rekolekcijas), kur vienai  otru atbalstīt ar sievišķo un mātišķo enerģiju, kur nav vajadzības būt stiprām, kur var atveldzēt dvēseli un atgriezties pasaulē pie saviem ikdienas pienākumiem ar jaunu jaudu.  

Man vajag drosmi lūgt to, ko vēlos un ko man vajag.
Es sevi  pieņemu arī tad, kad man dzīvē iet grūti.