Kārlis: Kā noorganizēt visas lietas lai aizbrauktu, nav nekāda priekšstata, jābrauc arī tālu, apmēram 400 km. Pēc tam, runājot darbā, viena nedēļa izskatās, ka varētu būt izkārtojama brīva, un Marika sarunā, ka tieši šajā nedēļā mani varētu paņemt uz rekolekcijām. Kad pēc dažām dienām sarunā ar Mariku tiku izteicis kaut nelielas šaubas par to, vai man patiešām uz rekolekcijām aizbraukt izdosies, varēju dzirdēt ļoti dziļu un sirsnīgu, tajā pašā laikā ļoti pārliecinātu un stingru viņas nostāju par to, ka no domas par rekolekcijām nedrīkstu atkāpties un ka man uz turieni ir jāaizbrauc. Tieši manis paša un manas garīgās dzīves sakārtošanas dēļ. Varēju tajā brīdī pieņemt to, ka tas ir Dievs, kas mani uz turieni aicina, kad man tas tika pateikts. Pēc pāris mēnešiem, skatoties atpakaļ, saprotu, ka šāda pārliecība jau ir arī man pašam.
Kas ir tavs degošais ērkšķu krūms?
Īsi pirms mana paredzētā brauciena uz rekolekcijām klāt bija arī mācību kursa "Ticības un dzīves integrēšana" trešā nedēļas nogale, kas veltīta teoloģiskajai refleksijai jeb garīgām pārdomām par to, kāda ir mana vieta šajā dzīvē un sabiedrībā. Ir cilvēki, kas gribētu Svētos Rakstus lasīt kā aprakstu par notikumiem, kas ir notikuši kaut kur un kaut kad, tomēr šajā kursā bija iespējams mācīties kaut ko daudz dziļāku un būtiskāku – kā sasaistīt Svēto Rakstu notikumus ar manu dzīvi šodien un tagad, kā censties izdzīvot manā dzīvē tās bagātās garīgās atziņas, kuras šī Grāmatu Grāmata mums sniedz. Vecā Derība runā par Izraēļa tautas atbrīvošanu no verdzības Ēģiptē. Jautājums – kāda veida atbrīvošana katram no mums ir vajadzīga šodien, un kā mēs to piedzīvojam vai varam piedzīvot? Vecajai Derībai būtiski cauri vijas pravietošanas tēma. Jautājums – kas tad īsti ir pravietis, un kas traucē man būt par pravieti šodien?
Man ir prieks runāt par šiem jautājumiem šodien, kad aiz muguras ir rekolekcijas, kurās Dievs ne tikai iedeva šīs atbildes, bet arī burtiski atņēma tos šķēršļus, kas man traucēja dzīvot dziļākā vienotībā ar Viņu.
Tomēr šī mācību kursa nedēļas nogale atstāja jautājumus – kāpēc neesmu brīvs? Kāpēc nevaru būt pravietis? Dziļāk par visu tomēr uzrunāja līdzība par degošo ērkšķu krūmu. Mozus redzēja, ka ērkšķu krūms viņa acu priekšā dega un nesadega. Dievs viņam teica: “Noauj savas kājas, jo zeme, uz kuras tu stāvi, ir svēta.” Jautājums katra cilvēka dzīvei šodien – kāds ir tavs degošais ērkšķu krūms, kas deg vēl joprojām un kas dod pārliecību, spēku dzīvei, tam ceļam, kuru tu ej, tiem labajiem darbiem, kurus tu dari? Kāds ir tavs dziļākais garīgais pārdzīvojums, kuru tu redzi kā nozīmīgu vēl joprojām?
Man nebija atbildes, nebija šāda dziļākā garīgā pārdzīvojuma, visas lietas bija notikušas vienmērīgā plūdumā, ikdienas lūgšanā un darbos cenšoties izdarīt to, ko es varu. Drīzāk varēja runāt par negatīvu pieredzi sava aicinājuma, sava dzīves ceļa apzināšanā, kas tomēr bija kaut kur iekšā palicis kā neatbildēts jautājums, un kurš neatlaidīgi sevi pieteica kā iekšēja neatrisināta problēma, kas neļauj augt tālāk. Man tiešām bija vajadzīgas rekolekcijas, un to es arī sapratu, ka tikai šādā veidā atslēdzoties no pilnīgi visām lietām, kas ap mani ir ikdienā, es varu cerēt iegūt atrisinājumu uz šo manas dzīves principiālo līdz tam neatbildēto jautājumu.
Un atkal tā bija Marika, kas savstarpējā sarunā tik ļoti mērķtiecīgi, it kā sajuzdama manu iekšējo problēmu, jautājumu par degošo ērkšķu krūmu vēl atkārtoti uzstādīja tik ļoti tieši, izsakot pārliecību, ka man šādam krūmam būtu jābūt. Tajā brīdī atbildes nebija. Bija negatīvā pieredze, bija tukšums, kas prasīja sevis pilnīgu veltīšanu Dievam tajā ceļā, kādu Viņš man būtu paredzējis, prasīja nebaidīšanos no tā, ko Dievs man varētu atklāt, prasīja apņēmību iet uz padziļinātu sevis iepazīšanu un padziļinātām attiecībām ar Dievu. Nebija viegli, bet zināju, ka ir pienācis laiks, kad tas ir jāizdara. Marika man daudz palīdzēja arī tīri praktiskā plāksnē sagatavoties braucienam uz rekolekcijām, kā arī izrādījās, ka viņa var mani uz turieni aizvest ar savu mašīnu (citādi man aizbraukt nebūtu bijis viegli). Un Dievs deva Savu atbildi, kas tālu pārsniedza visas manas cerības par to, kāda šī atbilde varētu būt.
(Turpinājums sekos)
Komentāri
Ierakstīt komentāru